|
Maijs 25., 2008
01:08 - maijvaboles: the invasion of privacy no rīta uz grīdas bija maijvabole, kas izskatījās neīsta. tā es cerēju. izgāju uzsmēķēt, izlienot no istabas turējos iespējami tālāk no viņas. šermuļi un zosāda. kad atnācu atpakaļ, viņa, diemžēl tur bija joprojām. precīzi tāda pati un turpat, kur pēdējoreiz redzēju. uzmetu lupatu, ar slotas kātu tūlīt jau slaucīšu viņu kaut kur, nezin kur, bet iespējami tālāk. šermuļiem pār kauliem skrienot lamājos un šausminājos par tā insekta uzrašanos.
viņa pakustējās, un es tā pārbijos, ka aizsitu garām nez cik reizes, pirms trāpīju. uzmetu atkal to lupatu virsū.
un viņa joprojām vēl nebija beigta. tikai tad, kad uzbļāvu: nu mirsti taču beidzot! dzirdēju viņu zem slotas kāta dabūjam galu.
tā kukaiņu pārvietošanās skaņa man visu dienu ausīs rādās. un strjoms iet gulēt, jo nebija drosmes izpētīt, vai nav salīdušas gultā.
uzleks vēl virsū kā lielais zaļais sienāzis. pieskarsies ādai. neglīta kukaiņa saskarei ar cilvēka ādu nevajadzētu beigties letāli, bet kāpēc tad ir jāmēģina tikt man virsū? šaubos, ka kukainīši grib draudzēties. un, bļe, es neesmu arī nekāds maijvaboļu un sienāžu tramvajs.
nekāda piknikošana pļavā.
|
Comments:
ou jes, tas ir kaut kāds ārprāts. pirms pāris stundām es spiegdama izmetos no istabas, jo te ielidoja lapsene.
| From: | f |
Date: | 26. Maijs 2008 - 14:11 |
---|
| | | (Link) |
|
nevienu pašu mirkli nedomā tādas glupības kā: "ai, nu, tā jau tikai tāda maza dabas radībiņa, ko gan tāda man nodarīs?" paturēsim prātā, ka neviens vēl šodien nezina, kas bija Džeks Uzšķērdējs. |
|
|
Sviesta Ciba |