|
Marts 21., 2007
f | 11:35 - laikam līdzi. kā uzvilku botas, tā sajutu, ka apkārtējie kustas neciešami lēni.
vienīgā lieta, uz kuru mūsdienās (un vispār) var paļauties, ir laiks. tas nemainīs ātrumu, tas nepazudīs, tas būs (līdz tam laikam, kad vairs nebūs; bet tad jau visiem būs vienalga), ies, paies, atnāks, pienāks, nekad nepaliks kā nevēlams ciemiņš; aizdzejojos.)
un, - kā uzvilku botas, tā mamma piedāvāja man aiziet nopirkt jaunas džinsas.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |