|
Jūlijs 12., 2004
f | 17:08 Lūk, sēžu un kā muļķīte sapņoju. Ik pēc mirkļa pārbaudu, vai mobilajā
nav bultiņa. Protams, nav. Kāpēc lai būtu? Kāpēc lai viņš man rakstītu?
Cita iemesla, atskaitot to, ka man gribētos, lai man atraksta, nav. Ko
gan viņš man varētu rakstīt. Patiesībā viņš man nemaz neaptīk,
vienkārši - neviena cita nav. Un, ja reiz tā, kāpēc lai tas nebūtu
viņš? Es tāpat zinu, ka tur nekas nevar sanākt. Un, visticamāk, es pat
negribu, lai tur kaut kas sanāktu. Kāpēc lai sanāktu? Jēgas jau tāpat
nav. Viņam droši vien jau kāda ir. Konkurēt man riebjas. Ja man viņš no
tiesas patiktu, man vajadzētu darīt visu, kas manos spēkos. Bet es neko
netaisos darīt. Jā... Nu...Nekas...Ne tā pirmā, ne pēdējā reize. Heh.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |