|
Jūlijs 4., 2004
f | 00:01 Ideālais laiks. Pusnakts. Ievēlies vēlēšanos.
Četrlapu āboliņš. Ceriņzieds ar piecām (?) ziedlapām. Septiņas
zvaigznes - saskaiti un nesaki ne vārda līdz pat nākošajai dienai.
Krītoša zvaigzne. Pirmoreiz pārbrauc pār tiltu. Skropsta uz vaiga.
Pirms drauga šķaudiena. Tik daudz iespēju vēlēties.
Nav vērts vēlēties kaut ko materiālu. Atceros, ka bērnībā visos
iespējamos veidos vēlējos tikai vienu - leļļu ratiņus. Nedabūju.
Tagad es vēlos kaut ko citu. Vienmēr vienu un to pašu. Es nezinu, vai piepildās. Cenšos par to nedomāt. Svarīgi ir tajā mirklī to vēlēties.
28. jūnijā mani pārņēma īslaicīgs apstulbums - bija palikuši tieši trīs
mēneši līdz dzimšanas dienai. Kāpēc es tagad to vairs negaidu ar tādu
nepacietību kā agrāk? Tagad es gribu, lai kāds pagriež laiku atpakaļ.
Man ir bail no tā vecuma. Man tas vienkārši nepienākas.
Man nepatīk un patīk domāt par nākotni. Galu galā - kāda tad nākotne var būt? Tāpat visi mirsim.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |