|
Jūnijs 4., 2004
f | 10:37 - Labrīt, tauta! Šodien es braucu uz laukiem. Ar autobusu. Briesmīgi. Iekšu izkratīšana
garantēta. Bet nav neviena, kas varētu izbrīvēt sev laiciņu, lai mani
aizvestu, tā ka citas izvēles nav. [atskaitot palikšanu pilsētā]
Māsīca atrakstīja vēstuli. Es jūtos pārsteigta. Un tad gaisā tika
pamesta doma, ka radi viņu piebakstījuši, lai atraksta un izokšķerē,
kas un kā te ar mani notiek. Nu ja, es taču vienīgais viņu brāļa bērns,
kas ir tālu prom. Kā tev iet? Kā pa skolu? Vai tev džeks ir? Atsūti savu fotogrāfiju! Pastāsti visu, visu! Nepatīk man tas. Aizdomīgi. Nu whatever - aizsūtīšu to bildi, kur es vistrakāk (vismelnāk) izskatos, lai viņi pašausminās, kāda viņam meita izaugusi...bija tāda jauka, mīļa blondīnīte, bet tagad...nu..pie visa jau viņas mamma vainīga... [nu - viņiem tāda tendence, visā vainot mā]
Kā man tas patīk - pašokēt tos radus.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |