> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 11., 2005

f

21:17 - .kā es braucu vecmammai kartupeļus lasīt. Vienu mazo zaļo gribēju ar kartupeļiem nobeigt, bet pat pēc trīs visnotaļ precīziem trāpījumiem tas grāshopers bija ļoti dzīvelīgs. Ko vēl no kartupeļu talkas atceros? Paātrinātu sirdsritmu un sienāžus. Jā, un vienu lielu treknu bēšu sienāzi. Visspilgtāk tomēr atceros to lidojošo sienāzi. Es nesaprotu, - citos gados viņi nebija tik agresīvi. Varbūt laukos ir kaut kāda suga - Īpaši Naidīgie. Turklāt, šitie leca tā, ka to varētu par lidošanu nosaukt, un, es taču zināju, es taču zināju - viņi kož! Tas laikam nozīmē, ka teikšu nē piknikiem svaigā gaisā, zaļā pļavā. Vienalga, kur. Viņi ir visur. Konservēti ananasi - visi man, ņam.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.