|
Augusts 16., 2005
f | 15:28 - .divas blondīnes, instruktors un es. Savu mūžu nebūtu iedomājusies, ka es varētu būt pateicīga blondīnēm par
viņu atrašanos manā tuvumā vai arī, vēl vairāk, par viņu atrašanos
vienā mašīnā ar mani. Nē, nē, nekādas divdomības.
Blondīne numur viens - blondi mati, tātad, gari mākslīgie nagi, kliedzoši zils (gaiši zils) sporta tērps ar uzdruku Nike, bet, kas, protams, nebija Nike, mini, mini, atveramais Siemens,
kas pazūd viņas milzīgajās plaukstās un liek domāt par to, kā viņa
vispār pa pogām var trāpīt. Kā viņa brauca? Es nevarēju mierīgi savu Putnubiedēkli kas, starp citu, ir tiešām interesants lasāmgabals palasīt, kā viņa to stūri raustīja.
Blondīne numur divi - pirmās blondīnes draudzene, arī blondiem matiem,
augstpapēžu kurpēs, krekliņā, kas miesu piesedz tik minimāli, ka
instruktors tiešām smējās par viņa jokiem, jā, viņam šodien bija labs
garastāvoklis, bet es novirzos no tēmas. Blondīne numur divi, tātad.
Nu, patiesībā, tas tā kā, vai nē, šitajai arī bija gari mākslīgie nagi,
turklāt viņa diezgan bieži izmantoja tādu vārdu kā pimpis lauzītā valodā,
lai paustu savas domas par gājējiem un visiem tiem braucējiem, kas viņu
apdzina. Nu, es arī tos pilsoņus un nepilsoņus dēvēju dažādos vārdos,
bet citu klātbūtnē es parasti novelku tikai šššaise vai arī velns. Nuja, ko tad es.
Abasbija krievietes, abas smēķēja kā skursteņi instruktors arī, es tēloju svēto nevainību. Jā, un šoreiz man sanāca tīri cilvēcīgi pabraukt. Droši vien paldies jāsaka manai kompānijai :)
|
Reply
|
|