Bija jau apmēram 4 naktī, kad man nogura acis un es gribēju uz mirkli acis atpūtināt. Sēdēju dīvānā, zem mini sedziņas, atspiedusies pret mini spilvenu. Aizvēru acis. Būkšķis. Nodomāju, ka laikam esmu kaķi izspērusi no gultas nemanot. Atveru acis - grāmata zemē. Saulīte spīd pa logu iekšā un pulkstenis rāda 11.23.

Nu jau ir 13.30, bet enīvei... labpusdienlaik!