teikšu tā - ja nebūtu lemuru, tad zoo rakši nav īpaši interesanta vieta, jo tas ir gandrīz tikai lamu zoo.  un tām tur ir hierarhija, un tās spļaudās viena uz otru par tiesībām uz ēdienu. mans nabaga mazais bērns pirmajās piecās minūtēs nonāca šādu razborku viducī, un brīnumainā kārtā no visiem klātesošajiem vienīgais tika apspļauts. tas jau vispār nekas traģisks, raudoši bērni zoodārzā ir normāli, un tagad mums ir inside joki par šo, bet tas man liek kaut kā domāt, ka manējam diez ko neiet tajos zoodārzos. iepriekšējā viņu gribēja apēst kaziņas.

savukārt, lemuru parkā gan mūs skaidri noinstruēja par to, ko drīkst un ko nedrīkst, piemēram, nedrīkst viņus aiztikt (tas nudien nebija vajadzīgs, jo paši lemuri vispār nekautrējās lekt virsū un aptaustīt, un tu pavisam labi varēji sajust, cik viņi ir mīksti, pūkaini un absolutely adorable). kā arī visādas viegli atņemamas mantas vajag atstāt ārpus lemuru istabas (piemēram, saulesbrilles), citādi no tām varot nākties atvadīties. vispār bija ļoti forši, un es sapratu, ka bahilas domātas nevis tapēc, lai mēs kaut ko neienestu, bet tāpēc, ka tie lemuri diezgan brīvi nokārtojas kur pagadās, tā ka rekomendēju pārāk nepriecāties par to, cik veikli viņi var iekārtoties kokā jums virs galvas.