ir ienākušies rēķini, un, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, rēķins par novembra apkuri 40 m2 dzīvoklī ir kāpis 2,8 reizes. ņemam vērā, ka pirmā novembra puse bija gluži silta, kaut gan kurš to vairs atceras pēc visiem dzeltenajiem un oranžajiem brīdinājumiem decembrī, vai ne. nudien ceru, ka kādu dienu tas atmaksāsies, nezinu gan, kad. ļoti, ļoti tālā nākotnē droši vien. atskatoties atpakaļ - līdz šim nav bijis tik traki, forši arī nebija - maksāt par neapdzīvotu dzīvokli un pamazām to remontēt. tomēr tā remontēšanās aizvien ievelkas. un pie šīm cenām ļoti jāiesprigst. bet arī - nav jau daudz variantu - ko tad tagad - pārdos, vai? beigsies karš, kas to lai zina, kāda vaina tad atkal uznāks.

te nav nekādu variantu, kā uzlikt īsteni latvietiskas "i don't even care" un "i can't even care" uz acīm.

kur ir gaidītie roaring twenties, ar greznību, dejām uz galda un šampi līdz rītam? ne kāds vairs dzer, ne kāds vairs pīpē, dekadence ir mirusi.