sestdienas vējš arī manu siltumnīcu gandrīz priekšlaicīgi aiznesa uz labākiem medību laukiem, bet tomēr tā noturējās un pavasarī būs vien jājauc nost pašrocīgi. vispār viņu jauc nost jau vairākus gadus, nu, vismaz domās, jo tā plēve pēc tādām brāzmām tur jau kā aizkari plīvo, bet projām neaizlido (kā kaimiņa batuts pagājšgad, piemēram). nu lūk, un tā kā es vispār nekad neesmu gribējusi siltumnīcu, bet tomēr dzīvē man tā gandrīz vienmēr ir bijusi, šopavasar es domāju, ka nu tā tiešām jājauc nost. neba nu es iešu pie visiem tiem insektiem, skudrām un vabolēm, brrr! anyways, tu taisi plānus, bet dzīve ievieš korekcijas.

līdz kartupeļu stādīšanai cerams nenonāks, bet - nopirku kārtīgus stādāmtraukus un kūdru, no vīramātes aizņēmos zemi, un sastādīju visvisādus salātus, dilles, spinātus, balkona tomātus un arī lociņus pateidzos iestādīt, sajaucu, ka tos aprīlī, nu, redzēs, kas tur sanāks. tā ka laikam arī siltumnīca tomēr būs jāuztaisa. tāda maza. un citā vietā jāliek, kur vairāk saules. un ar ērtu ravēšanas zonu - lai nav jāliecas miljons kūkumos un lai ar kāju nav zemē jākāpj (kaut kas uz šo pusi, bet ne gluži). ciest nevaru insektus, skudras un vaboles, brrr!