|
Marts 8., 2005
f | 19:15 - .fak. Man rīt ir prezentācija. Prezentācija. Prezentācija! Rīt 9.00 man būs
piecu minūšu garumā būs jāstāsta par to, ko esmu tur darījusi, kā esmu
darījusi, ko esmu uzzinājusi. Rīt 9.00 man būs piecu minūšu garumā
jārunā stīvu skolotāju un, kas to lai zina, kā vēl priekšā par savu
zinātniski pētniecisko darbu. Viena pati es tur stāvēšu, sasvīdušām
plaukstām, tramīgu skatienu, nedrošu balsi, sāpošu vēderu un trīcošām
kājām. Viena pati es tur mocīšos, pie sevis lādēšos un pilnīgi, totāli
un absolūti izgāzīšos. Jo man riebjas runāt publikas priekšā. Es to
nemāku. Nemāku. Nemāku! Un tad man būs jāatbild uz jautājumiem, uz
kuriem es nezināšu atbildes! Kā es ienīstu, ienīstu, ienīstu (!) runāt
publikas priekšā.
Nu kāpēc man tādas mocības jāpiedzīvo?
Tāpat nevienu no viņiem neinteresē nekas no tā, ko gatavojos stāstīt.
Un mans darbs viņiem vajadzīgs tikpat ļoti, cik zivij velosipēds.
Nu fak. Fak. Fak!
upd Nebūs prezentācijas. Man nav kājas.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |