|
|
|
Augusts 9., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 18:33
ar ko lai sāk? aizgāju, tātad, tjiharī pielikt skropstas. līme izkoda man gandrīz visas acis, apakšējās pielīmēja ar skoču, domāju, vispār palikšu bez skropstām tur, un pielika man tādus pušķīšus, nevis pa vienai skropstai, kas viss jau būtu skaisti un labi, ja vien manas skropstas nebūtu tik šķības jau no dabas, un tagad vienu aci es visu laiku bakstu ar pirkstiem, lai nolaižas zemāk. kamēr tur gulēju ar aizlīmētu aci, salielīja i manus nagus, i manus matus, i par manu raksturu arī paspēja pabrīnīties, es jau, protams, tur labsajūtā teju vai murrāt sāku, un tad es ieskatījos spogulī un - atkal viņas ir par garu, nu, ejtunost, un šoreiz tak ir krietni īsākas, nekā toreiz! un vispār man tagad konkrēti vēdekļi uz acīm, aij, un viss slikti, vot, tak visiem šķības acis, bet man, nez kāpēc, šķībākās no visiem! izgāju no salona, uzmaucu uz acīm saulenes, un, ko domājies? kas ir pirmais, ko es satieku? nu bet loģiski, ka tas, kuram es toreiz noslīgu aizmigusi uz pleca. tā jau jutos kā sušķis, vēl arī tas. viņš, tojesķ. un gribēju iemūžināt un jums parādīt, lai paši redzat, bet paskatoties uz tām bildēm vienīgā doma, kas nāk prātā ir - nu kur cilvēks var tik draņķīgi izskatīties fotogrāfijā? tā vien gribas iedzert un sevi kārtīgi pažēlot. nē, nu, ja tā viena acs sakritīsies, tad jau būs normāli. nē, nu, labi, tad būs pat pavisam normāli. viena gaišā puse gan ir tam visam pasākumam - šitās skropstas ir mīkstas un maigas. as they should be.
|
Reply
|
|