|
|
|
Februāris 9., 2005
09:40 - .asinsgrupa runā par sevi.
Lūk, salasījos visādas gudrības un tagad ar sāpīgu sirdi atsakos no
mandarīniem. Da labi, man jau tā pret citrusaugiem alerģija, bet...tie
taču ir mandarīni, nevis kurš katrs citrons vai apelsīns. Bet ar to jau
viss nebeidzas. Man jāsaka ardievas arī banāniem, kartupeļiem un kviešu
produktiem (ok, to es pati jau tāpat izlēmu). Vismaz labi, ka attiecībā
uz gaļu man nav jāsaraujas. To es arī nedrīkstu ēst. I labi, ka tā.
Cerams, neviens tagad nespļauj savu brokastmaizīti ārā. Tas viss ir
tikai man. Lai es kuņģa vēzi nedabūtu. Tāpēc, give a little respect,
kad saku, nē, paldies, es negribu.
*Tāda diagnoze man arī nav uzstādīta. Vēl. Bet, lai nākotnē arī netiktu uzstādīta...
|
14:05
Skaitās, ka šodien es gāju pie friziera. Neviens man nepiezvanīja un nepateica, cikos tad man tur īsti bija jābūt. Paldies, mammu!
Satuntulēšos savā melnajā kažociņā un iešu pati medīt labu melnu matu
krāsu. Citādi man tās saknes jau būs tiktāl ataugušas, ka...nesmuki,
vienvārdsakot. Un cilvēkiem acīs tak arī jārādās.
Visi tie skuķi, kam jau no dabas melni mati...Ja jūs zinātu, kā es jūs apskaužu... :(
|
15:30
Pārvērtēju savu muguru, labi ka veikals piecu minūšu gājienā no mājas, citādi, kas to lai zina, kā es pēc tam mājās tiktu. Bet tas nav tik svarīgi.
Daudz svarīgāk ir tas, ka es izdomāju - tāda es vairāk dzīvot nevaru.
Vai nu es beidzot izmainos, vai nu eju pakārties. Vidusceļa nav.
|
16:32
Labi. Es sekoju pūlim. Uz stundu, divām, dienu, divām, nedēļu, divām.
Kas gan to vairs zina pateikt. Kaut kas no mani tajā visā sapurina uz
rīcību. Uzsēžos uz sava plostiņa un dodos straumei līdzi. Tikai uz šo
mirkli.
Jau kaļu plānus nākotnei. Pati tiem neticu, bet tam jau tā jābūt. I guess.
Dusmas man ir vajadzīgas, lai es sāktu rīkoties. Naids uz pasauli, kas
liktu man pagriezt skatu pret debesīm, pacelt roku pret sauli un
parādīt viņai un visam debesjumam, cik ļoti man ir piegriezušās šitās
zemes padarīšanas.
Tagad es domāju, ka tam visam nav jēgas. Proti - piepūlēt sevi, lai dusmotos. Nudien, what's the point? Kur sāls.
Vienvārdsakot, plāns. Jātaisa plāns. Vai ne?
Mūzika: klavierspēle stāvu augstāk
|
18:28 - .garņjer kolor nečrals.
Kā man patīk šie burtiskie tulkojumi. Priecē sirdi apmēram tādā pašā mērā, kā Bukera prēmija. Bukers, nja. Kāpēc tad grāmatveži nav bukkīperi?
Tā nu es iezieķēju matos garņjer kolor nečrals
un tagad gaidu savas 30 minūtes. Lieki piebilst, ka abas rokas arī ir
nokrāsotas (jā, es uzvilku tos cimdiņus). Kakls arī. Zem nagiem arī
ticis.
Es nezinu, kas tas par mistisko tilpumu šai lieliskajai krāsai, bet man
tikko, tikko pietika, lai es varētu matu saknes nokrāsot. Tātad. Ja es
gribētu nokrāsot matus visā garumā, man vajadzētu pirkt vismaz septiņas
astoņas krāsu tūbiņas.
Es pēc miljonāra izskatos, vai? Mūžā vairs nepirkšu to sūda garņjēr kolor nečrals.
|
|
|