|
|
|
Jūlijs 22., 2004
01:34
Sāku lasīt I. fon K. Mēnessgaismas tarifu, bet, taisnību sakot, esmu drusciņ nogurusi no lasīšanas. Vakar jau atkal lasīju pa nakti, jo man taču vajadzēja izlasīt to grāmatu. Izlasīju arī. Vēl es mēģināju sauļoties [ne jau pa nakti], bet saule mani nemīl.
Un vispār. Gaļu es ēst nedrīkstu. Ok. Piena produktus (gandrīz visus) arī jāaizmirst. Nu..ok. Kviešu graudu izstrādājumiem arī čau!. Ok. Kartupeļiem, tomātiem un banāniem arī bajbaj!.
Ko tad vispār lai ēd? Jāsprāgst badā. Un tā vien liekas, ka citādi
nekas arī nenotiks. Kamēr vien kaut kripata tiks apēsta, nekas
nenotiks. Nereāli un.. aij.
|
10:02
Te nu bija labs laiciņš. Tūliņ vēl dabūšu vilkt lietussargu atkal ārā.
Īsāk sakot, zemenes man šodien nespīd.
Nu un - kāds tagad labums no tā, ka es tik agri esmu augšā? Visi labie nodomi kaķim zem astes.
|
10:47 - emmm..hmm...nu jā...
Man te neliela ķibele.
Ar ko persiks atšķiras no aprikozes? (Un no nektarīna?)
btw - tagad es spamošu līdz kāds atzīsies, ka jau palicis nelabi. Ārā līst.
Mūzika: Sting - Shape Of My Heart
|
13:25 - .tā tā dzīve paiet.
Es zinu, man vajadzētu iet un darīt. Vislabprātāk es atkal nokrāsotu melnus matus, bet mans maks man saka Aizmirsti!, tāpēc es neko nevaru iesākt.
Tā kā šitāda nekā nedarīšana agrāk vai vēlāk noved pie sabojāta garīgā, es labāk ieiešu vannā.
p.s. Fona bildi atradu, bet iecentrēt nemāku. Neciešu, ka tik daudz ko nezinu.
Mūzika: Static X - Cold
|
16:04 - Vējiņš pūta stabulīti, pērkons bungas rībināja..
Njā.. negaiss bija uz goda.. Cerams, debesis būs nomierinājušās un sāks spīdēt saule. Vismaz rīt, ja ne šodien.
Atklāju, ka mājās Caesar diska nav. Nu, to es vēl kaut kā
pārdzīvošu. Bet, tas, ka es nevaru atrast zpd materiālus, ir.. slikti.
Ļoti. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tos kaut kur te redzēju.. bet tagad
to vairs nekur nav. Vienīgā un pilnīgi neiespējamā iespēja ir, ka esmu
atstājusi tos Rīgā. Bet es taču atvedu! Droši zinu. Es negribu meklēt
vēlreiz..
Pa šitādu drūmu laiku nemaz negribās ārā iet. Tāpat jau negribējās, bet tagad negribas vēl vairāk. Tomēr služba zavjot, neko darīt. Jākust.
Mūzika: apakšstāvā kaut kas spēlē klavieres
|
21:11
Starp citu, es jūtos galīgi švaki. Sākās apmēram ar to brīdi, kad izgāju no mājas. Aizjozu uz grāmatnīcu, tad pie mammas pēc naudas, atpakaļ uz grāmatnīcu un tad uz autokursiem. Sutoņa. Sāk galvā kaut kas nelabs darīties. Sākas kursi. Sēžu. Uzlieku savas brillītes, un galvā sāka kaut kas vēl nelabāks darīties. Sajūta, it kā kāds ar skrūvspīlēm spiestu pakausi kopā. Skatos uz to vadītāju un knapi varu acis noturēt vaļā, bet tiklīdz aizveru ciet, sajūta, ka galvu nevaru noturēt. Aizveru acis un miegu ciet. Nevis lēnām un mierīgi, bet ātri un nemierīgi. Acis ciet un galva tuvojas galdam. Visādi centos to galvu atbalstīt, un domāju, ka nemaz līdz mājām neaizvilktos, ja izietu ātrāk.
Pirmo stundu nomocīju, palasīju 15 min Mēnessgaismas tarifu, pat parēcu (pie sevis, protams) un daudz maz saņēmos vēl vienai stundai. Bija nedaudz labāk.
Kad beidzot es varēju bez sirdsapziņas pārmetumiem vilkties mājās, es sapratu, ka man sāp kāja. It kā man kāds ar golfa nūju būtu pa kreiso gurnu uzmaucis (bweh, tāpēc jau ir kreisais gurns).
Man bija nepieciešams saldējums. Par laimi, es pat izkasīju no sava maka pietiekami naudas. Dabūju saldējumu. izrādījās, ka tas ir šokolādes saldējums. Nepērciet nezināmus saldējumus! Protams, man negaršo šokolādes saldējums. Vislabprātāk es pašu galvu iebāztu saldējumā, bet nu, pēc tases dievišķās kafijas, es jau nejūtos vairs tik švaki.
Par to arī varam iedzert. Kafiju.
Vai tēju. Vai kefīru.
Nu tad vismaz ūdeni.
Garastāvoklis:: piano gabali nomierina prātus
Mūzika: 04 - Jenö Jandó - Piano Sonata No. 14. Moonlight
|
22:38
Atkal gribēju sākt ar starp citu.
Vakarā ar saviem vecuma nomocītajiem kauliem velkoties uz veikalu, jo mammai, redziet aizdegās, ka kefīrs vajadzīgs, pametu skatu uz kiosku. Un mana sirds sāpēs sažņaudzās. Nu labi, šajā vietā es pamatīgi sabiezinu krāsas, bet.. Es tik sen neesmu nopirkusi nevienu žurnālu! Nudien, vienīgais, kas man pietrūkst no Rīgas, ir žurnālu kioski un visi Narvesen žurnālu stendi. Tur var stāvēt un bezkaunīgi ilgi blenzt žurnālos, kurus pirkt pat es uzskatu par muļķību. (Lai es maksātu 7 Ls par žurnālu? No way!)
Drošs paliek nedrošs, šitajā kioskā pat iekšā negāju.
Ak, un lieliskā vēsts - viss tika salabots, un es atkal varu parazītiski skatīties filmas :)))
Mūzika: Romeo & Juliet - Montagues and Capulets
|
|
|