|
Aprīlis 29., 2011
f | 11:16 - : šurp kedas, ej bekot tā jau, protams, man patīk iztēloties, kā es rīta agrumā ielienu savā treniņtērpā, paņemu pleijeri un dodos ārā skriet, bet es vienkārši neesmu tāds cilvēks. pirmkārt - es neesmu skrējējs, un lai arī cik lieliska sajūta pēc tam būtu, lai arī kāda varone es pēc tam justos, es neesmu skrējējs. ienīdu skriet pamatskolā, ienīdu visus mēģinājumus skriet pēc tam stadionā, un darīju to tikai tamdēļ, ka pēc desmit apļiem varēju nokristies svarā par kilogramu uzreiz. lūk, to es saucu par motivāciju! otrkārt, - tas ir cikos man jāceļas, lai noskrietu, pēc tam ieietu dušā, tad paēstu brokastis un pārbaudītu internetus, un vēl arī pusdeviņos izietu no mājas? exactly!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |