|
Decembris 7., 2004
f | 07:38 - .Lucia di Lammermoor & Techno Opera. Šodien droši vien nebūs labāk kā vakar.
Esmu garīgi izdrāzta, un daudziem neatteiktos pateikt kādu mīļāku vārdu..Varbūt arī ne daudziem, bet pietiekoši daudziem. Ko Tu iedomājies? Ko Tu, velns parāvis, iedomājies?
Varētu savu sirdsapziņu nomierināt, aizsūtot kaut kādus nieciņus viena
bērnunama bērniem. Skola baigo palīdzības - iepriecināšanas akciju
veic. Ļoti pozitīvi un svētīgi, jā. Ziemassvētku noskaņu radoši. Kādi vēl Ziemassvētki? Kādi vēl, velns parāvis, Ziemassvētki?
Vēl mums iet vaļā tāda kā spēle, kad izlozē vienu klasesbiedru un tad
viņu iepriecini līdz mācību gada beigām. Laikam pagājšnedēļ sāka. Kāda vēl iepriecināšana? Kāda vēl, velns parāvis, iepriecināšana?
Kam vispār prātā kaut kāda iepriecināšana, kad visapkārt ir pilns ar
sūdiem? Un sūdi šajā gadījumā, kā jau lielāko tiesu, ir cilvēki.
Cerams, man nevien neko nedāvinās. Lūdzu, lūdzu, lūdzu, kaut mani
neviens nekādā veidā nemēģinātu iepriecināt! Man tāda liekuļota
labsirdība nav vajadzīga.
Dažkārt man gribas bļaut. Bet - kāda jēga no bļaušanas? Kāda jēga to visu uzgāzt virsū cilvēkam?
Kā nu tur Remarks teica...Cilvēks ir ļauns, bet viņam patīk, ja citi ir labi. Nu, kaut kā tā.
Es taču zināju, ka šī diena nebūs labāka par vakarējo. Labi, nezināju vis. Cerēju, būs labāka.
Mierināšu sevi ar domu, ka tāpat visi mirsim.
Žēl tikai, ka nevaru uzlikt pohujismu un dzīvot mierīgi tālāk.
Rīts gudrāks par vakaru.
Cerīgi.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |