|
|
|
Novembris 22., 2010
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 08:59 - : mans telefons pievilina svešiniekus
es vienkārši uzrakstīšu, kas notika.
ir gandrīz divi naktī, zvana telefons, paceļu, "pārzvani". domāju - draudzene. pārzvanu. klausulē šņuksti. "mani xxx seksuāli izmantoja". domāju - mani nes cauri. tad domāju - pārklausījos. noteikti pārklausījos. "kas zvana?" elizabete, 6 gadi. saka, ka atradusi manu numuru mammas piezīmju grāmatiņā. es saku, tas nav iespējams. kaut kādā mirklī es arī teicu, ka viņa piezvanījusi uz nepareizo numuru. "neliec nost klausuli! man ir ļoti bail, man neviena nav!" es sāku jautāt, kur viņa ir, kas notiek. pie audžumātes, kaut kur aiz liepājas, 2. stāvā sēž 19. gadus vecais brālis, nē, pie viņa nevar iet, viņš seksuāli izmanto. tagad es sāku domāt, varbūt xxx vietā viņa teica "brālis". "es gribu nomirt" viņa saka. "parīt man ir dzimšanas diena, un es gribu nomirt""vai tu tici dievam" viņa man jautā. es teicu, ka diez ko ne. "es ticēju, kamēr mana mamma bija dzīva". kamēr viņas tēvs nenosita viņas māti ar cirvi, t.i.. mēs runājām 13 minūtes. pēc tam es zvanīju viņas krustmātei, kas dzīvo rīgā, kuru sauc kristīne un kura "neko nevar izdarīt", kas sarunas beigās man jau izklausījās pēc "neko negribu darīt". pēc tam man atkal pīkstina tā meitene. "ko krustmāte teica? viņa brauks man pakaļ?" es, protams, meloju, un teicu, ka tagad gluži nē, jo ir vēla nakts un viņa ir ļoti tālu. vienu brīdi dzirdēju klausulē meitenes audžumāti, kas, jā, ir dzērāja: "ko tu tur runā?" un tad viņa man vairākas reizes zvanīja, sakot "es tevi mīlu". un tad viņa jautāja, vai es mīlu viņu. protams, es teicu - jā. pēdējais, ko viņa pateica bija: "es tagad iešu čučēt, ar labu nakti, saldus sapņus tev". "ar labu nakti, zaķīt".
tas nebija sapnis. es tagad sēžu un domāju, ko man darīt. es zinu viņas vārdu, audžumātes numuru, viņas krustmātes vārdu un numuru.
es ļoti gribētu, lai kāds man pasaka, - tas bija joks.
bet viņa raudāja pa īstam.
|
Reply
|
|