> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 9., 2004

f

22:13 Bada nomocīta aizgāju uz veikalu un par pēdējiem santīmiem (nepārspīlēju) gribēju kaut ko graužamu nopirkt. Veicis jau gan uberkrutais - iekšā jābūt trijām pārdevējām, to vietā tikai viena, pilnīgi ignorēdama mani gārto savus gaļas gabalus, otra pie ieejas durvīm pīpē, trešās nav. Tad tā gaļas vecene pasauca pīpētāju. Pīpētāja ieskrien iekšā un krieviski prasa, vai es kaut ko gribu. Nodomāju: nē, zini, negribu, atnācu tāpat te patusēties. Īpaši uzsvērti runāju ar viņu tikai latviski, tā ka viņa arī lauzītā latviešu valodā turpmāk runāja. Kamēr es viņai ieskaidroju, ka vēlos ābolus, arī pagāja laiciņš. Nezinu, no pīpēšanas vai no dzeršanas (varbūt), bet rokas viņai trīcēja tik ļoti, ka āboli krita no rokām ārā. Paldies es viņai nepateicu. (Kaut kā iegājies tagad tomēr par laipnu apkalpošanu arī pateikt paldies.) Beidzot varu remdēt izsalkumu. Un jā...rīt es likšu zobus plauktā.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.