Tik traki jau nebija, bet no rīta, protams, gribējās vēl gulēt. Cik jau nu no rīta - pamodos neilgi pirms divpadsmitiem. Turklāt ar domu, ka jāsāk izturēties kā pieaugušam cilvēkam. Nedrīkst tik ļoti ļauties savam garastāvoklim. Jo - ja visi būtu tādi, kā es, tad Pasaule Tiešām Būtu Traka. T.i., vēl daudz trakāka, nekā tā jau tagad ir.

P.S. Ja viss iznāks, kā plānots (kas, protams, ir maz ticams), tad pēc divām nedēļām mana persona pārvāskies. Un man būs pašai sava istaba. Solis tuvāk laimei.