|
Septembris 4., 2004
f | 14:51 Ir robeža, līdz kurai var atlikt domāšanu. Domāšanu par to, ko iesākt. Mana robeža tuvojas.
Ko es iesākšu dzīvē; ko gan es varu darīt. Es nevaru ciest konkurenci,
sacensību un sāncensību arī ne, es nevaru ciest vienveidību, bet arī
straujas pārmaiņas ne, es nevaru ciest strādāt vienatnē, bet nevaru
ciest arī pakļauties kāda vadībai.
Man šķiet, kad 12.klase būs aiz muguras, es nospļaušos par to, ko saka veselais saprāts un darīšu to, ko sirds liek.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |