|
Septembris 4., 2004
f | 12:11 Taisnību sakot, es nevaru saprast, man sāp kakls vai nē. It kā jau
balss ir vismaz pāris oktāvas zemāka un galvā tāds dīvains spiediens,
bet varbūt tas viss tikai manas iedomas.
*
A ja par pirmajām skolas dienām..Man jau pietiek. Esmu ne tikai
atklausījusies, kādas šausmas mani gaida, bet esmu arī atskatījusies
visas klasesbiedru sejas. Tikai dažas neatteiktos satikt. Uz vienas
rokas pirksiem var saskaitīt, cik. Varētu kaut ko pasūdzēties par bārbijām un keniem..tomēr
šķiet, šogad man viņi būs pie kājas. Jo vairāk paiet laiks, jo vairāk
parādās lietu, par kurām man nospļauties. Drīz vēl pārvērtīšos par
pilnīgāko nihilistu.
Bet ar maniem nerviem [jebšu ne nerviem] tas laikam nav iespējams.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |