Mūžīgā dzīvošana ir iespējama, jo vakar dzeguze kūkoja bez apstājas
domāju, drīzumā nāks atklātībā satriecošā info, ka šlesers uz epšteina salas reiz uzstājās kā dīdžejs ar basiem no iekšienes
Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".
šodien interesantākais žurnāls ir dance.lv
https://dance.lv/ko-var-balss-par-j
https://dance.lv/balets-pret-algori
Mārtiņa beķereja tā izremontēta, ka es vairs nepazīstu Rīgu
pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:
kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā
pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles
nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi
Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...
Navigate: (Next 20 friends)