vai jūs jūtaties tā, ka kontrolējat savu dzīvi?

ar bēbīša piedzimšanu mirst tik daudzu vecāku humora izjūtas un veselie saprāti, kas, piemēram, tas - ieeju facebook, un tur smieklīgākais džeks klasē "Lecam un laižam, motopeles no Marsa" pie bērnu ratiņiem, vecīt, tas taču pat citiem vecākiem neliekas uzjautrinoši. un uz vienas dāmas dzimšanas dienu saaicināti tikai pārīši un nostādīti viens aiz otra smuki rindiņā kā tādi muļķīši, skaidrs, ka es meklēju, vai tad tiktiešām neviens vientuļnieks nav aicināts, un, āreče, viena jaunkundze krūmos tik dziļi iestumta, ka ceļgali vien laukā spīd

esmu nonākusi pie lēmuma, ka jāpērk mašīna un jāliek tiesības. un man nav ne jausmas, kā tas viss notiks, ir tikai skaidrs, ka drausmīgi negribas.

nekad dzīvē nebiju domājusi, ka apsvēršu domu iztērēt četrdesmit eiro par velosomu. da kaut vai četrus

Niiderlandes eedienu piegaades lapaa var maksaat ar bitcoiniem

šorīt pamodos septiņos. bija karsts, acīs vēl miegs, tāpēc uztinu džointu. pamodos divpadsmitos, neiedomājama suta, sapratu, ka ar steigu jātaisās uz tirgu. osis negribēja celties, tāpēc uztaisīju kokteili. tagad osis viens pats ir tirgū, es pamazām iereibstu un domāju, kādus piedzīvojumus varētu izdomāt, kas sevī neietver riteņbraukšanu. (jo ir pārāk karsts; jo pālī esmu drauds sev un citiem (īpaši uz divriteņa)). pagaidām vienīgais, ko varu iedomāties, ir uzvilkt krūšturi un iet uz krogu, sen nav bijusi tāda "izslēdz telefonam skaņu un kapā" diena. turklāt krogā ir kondicionieris un var pīpēt iekšā. pricipā man besī pīpēt iekšā, bet, kamon, cik tad bieži var pīpēt iekšā.

mani ieraksti kļuvuši par vienkārši "man patīk/nepatīk". ir daudz laika domāt un visas domas izdomājas pašas, nemaz nav jāraksta. tāpēc es dalos ar viedoklīšiem.

Man Alex Vause no Orange is The New Black vispār nešķiet hot.

un man negaršo "svetlana".

eimijas vainhausas nāve mani satrieca tik ļoti, ka joprojām nespēju klausīties viņas mūziku. par visiem citiem man vairāk vai mazāk pohuj.
upd. nē, arī edītes piafas žēl. viņa jau tāpat nebūtu dzīva, bet man skumji, ka viņām tā bija jāmirst, vientuļām un bēdīgām.

pēdējā laikā esmu kļuvusi tik jūtīga (man gribētos ticēt, ka šis ir precīzāks apzīmējums, nekā "histēriska"), ka pašai šķērmi metas: raudu aiz aizkustinājuma, skumjām, dusmām, un dažreiz šķiet, ka vienkāŗši aiz garlaicības. what to do?

Vēl es paģiru dienās bez žēlastības atsekoju visādiem muļķiem feisbukā, un slepeni ilgojos, kaut man pietiktu drosmes viņus izdzēst

TVNET jau ziņoja, ka Saeimas deputāti tomēr atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs.

Vairāki sportisti iebilda pret šiem grozījumiem.

Piemēram, satraukušies par savu maciņu, skeletonisti Martins un Tomass Dukuri nesen nosūtīja vēstuli Saeimas deputātiem, lūdzot nepieļaut ātro kredītu devēja un sava sponsora «4finance» «paralīzi».

ar katru gadu es meloju arvien sliktāk un sliktāk. šodien mānoties sasniedzu tādu stresa līmeni, ka gandrīz paģību, toties beidzot mums ir patiešām sava māja un nenormāls īres rēķins katru mēnesi.

dzīvojot tik nošķirti no visa, kas ir pierasts, ir grūti arī saprast, ko vērts rakstīt cibā - tikko gribēju veikt garu ierakstu par to, kā šodien negaidīti izrādījās, ka mums jāpārvācas un ka mūsu madāma (landlady) ir patiešām badass, un varbūt vēl šo to, un man pat tas šķiet interesanti, bet es nevaru saprast, vai tas patiešām ir interesanti, vai man tikai tā šķiet, jo es vairs nerubīju, kas ir interesanti

ar katru sezonu louie kļūst arvien ģeniālāks.

piektdienās jautājums ir, vai milzu malkam viskija virsū uzdzert viskiju ar kolu vai tomēr labāk ne

kāpēc cilvēki vienas emocijikonas vietā reizēm izmanto trīs, piecas, desmit un simts? jo īpaši krievi.

man liekas, ka mēs ar osi nesvinēsim lieldienas un, ja visos tvnetos nebūtu tie paši raksti, kas katru gadu un pirmdien - brīvdiena, es nemaz nezinātu, ka ir lieldienas. un, lai gan lieldienas mums ģimenē tika svinētas ļoti tradicionāli un bieži vien ar visu baznīcu, es nesaprotu, kā piespiedīšu sevi priecāties par sakrāsotām oliņām un pēkšņi spēšu vienā dienā noēst septiņas, kad man būs bērni. jūs sviniet?