man patiešām sāk kļūt bail no stulbuma un ļaunuma vispakārt.

Vakar peec 4 h lielveikala maratona, veetru aardeeta un lietu plosiita stebereeju maajaas un domaaju nu ka tikai tam viinam maisa augshpusee rokjeles piegruust, un tik jauki liidz briidim, kad kulei rokturis pushu un viss mana viins pa balto ziida shalliiti, kas mammai ziemassveetkos, tik pa to vien. Nu kaapeec

es ļoti daudz domāju par dzīvi latvijā (mēģinot atpūsties no stragla un sagatavojot sevi nākamajam) un cik daudz es un mani draugi centāmies visu ko visu laiku izdomāt. izdomāt, ka mums ir attiecības, ka esam talantīgi, ka kāds mūs mīl, ka, pat, ja neesam veiksmīgi šobrīd, noteikti tādi būsim rīt, ka šis koncerts noteikti jāredz un uz šito prezenāciju noteiki jāaiziet. simons nav narkomāns, viņam tikai sāp mugura, sondra nav vieglas dzīves tīkotāja, viņai tikai besī strādāt, šangela nav psihopāte, viņa tikai ir māksliniece, un tā tikai uz priekšu ar paceltām lāpām un es gājiena priekšgalā, paštaisnākā no visiem. nu kam tas teātris, kam, tādiem pašiem lūzeriem taču un pat viņi redz cauri, tad ļaujiet man vēlreiz vaicāt, priekš kam tas viss?

Man liekas, ka neesmu jums pastaastiijusi, ka pirms paaris meeneshiem iekljuvu ritenju avaarijaa.

Shodien man tik ljoti juusu visu pietruukst. Mees ietu skatiities saluutu un parsalushiem pirkstiem atkorkjeetu shampi, sabuchotos un buutu laimiigi. Nosviniet par mani un par maajaam.

šajā braucienā uz latviju paspēja notikt gandrīz viss, turklāt nolēmu piekrāmēt pilnu somu ar grāmatām. lidostā drošības džeki viņas izmētāja riņķī, jo mana medus burka bija aizdomīga un pašā apakšā, un tad bille un ervīns zommers no saviem pirmajiem vākiem uz mani skatījās pārmetoši, viņi zināja, ka geits veras ciet pēc piecām minūtēm, bet man vēl jānopērk astoņdesmit piecas pudeles balzama, ko pievienot piecpadsmit kilogramiem manā plecu somā. pašās beigās, māju metro stacijā nokāpu lejā nepareizajā pusē, kur tikai stāvvietas un aizdomīgas kompānijas, ļāvos lūpas trīcēšanai, bet tad oskars kā betmens iznira no miglas un aiznesa mani uz rokām mājās. labi, mani ne, bet manu somu, taču tas jau gandrīz tas pats. ļotenē izrāvu pirmo pusi jelgava94, bišķiņ smieklīgi.

nevienam nav tik norūpējies skatiens kā alvim hermanim

es tikko aizvēru acis un pa īstam, tiešām pa īstam sajutu vienu lieliskākajiem skūpstiem savā dzīvē, jēzus, it kā asiņu vietā lēni, silti un biezi tecētu balzams. tagad tas džeks spēlē basketbolu amerikā, viņam ir draudzene ar plastmasas smaidu un vienīgais, kas mūs vieno, ir apsveikumi dzimšanas dienā, un arī tikai tāpēc, ka esam dzimuši vienā dienā.
a kāpēc es saku "vienīgais, kas mūs vieno", tas jau ir daudz, jo skūpsts bija septītajā klasē un es bieži vien aizmirstu apsveikt draugus. tā ka priekā, andri

jau gadiem viens no maniem vismīļākajiem autoriem pasaulē ir hanss fallada. aizvakar, skumīga grāmatas nobeiguma (kā gan citādāk) un divu vīna glāžu iespaidā pusstundu raudāju oskaram par to, ka pasaulē nav taisnības. jocīgi, kā joprojām nespēju to pieņemt.

foršs poļu muzons, arī vārdus es pa lielam jau saprotu : ) https://www.youtube.com/watch?v=FSegFlhFYrg

vai jums kādam ir bijusi pieredze ar tālmācības vidusskolām? nu, es tikko, piemēram, iegāju savas paziņas tālmācības vidusskolas kontā, un gandrīz apsēdos (neapsēdos, jo esmu izlīmējusies dīvānā), iedomājieties, ko nozīmē viens tests ētikā? to, ka izlasi pāris rindkopas vikipēdijas (?) teksta, atbildi uz pāris testa jautājumiem, kur katrā ir divi atbilžu varianti, un done deal! labi, skaidrs, ka nav centralizētā eksāmena ētikā, bet viss pārējais pagaidām izskatās ļoti līdzīgi, un tad man vienkārši nav skaidrs, kā ir iespējams nokārtot kādu no "īstajiem" eksāmeniem?

ieejot feisbukā un redzot visu manu draugu un paziņu šērotos postus, sāk likties, ka atgriežas trešais reihs. man riebjas, ka es viņus pazīstu.

I love you I love you
I love you almighty
I wish your pajamas were next to my nightie
don't be mistaken and don't be misled
I mean on the washing line and not in the bed!

es zinu, ka daudzi domā, ka man jūra līdz ceļiem, taču tā (vairs) nav, es pat teiktu, ka lēnām esmu sākusi baidīties no visa un par visu, būt godīga, kārtīga un kautrīga, nevienu vārdiņu pretī nebilst - tam ir jāpieliek punkts! (katru vārdu pavada dūres uzsitiens pa galdu.) tāpēc šodien es rakstīšu pirmo neapmierināto e-pastu savā dzīvē, un, ja vajadzēs - zvanīšu arī. pietiek māžoties.

ir pienācis svētdienas rīts, un tā vietā, lai slinki vīļātos pa gultu, oskars griež vaigubārdu. tā vietā, lai gatavotu mums brokastis vai vismaz uzrullētu smēķīti, es paskatīšos kāzu kleitas. un ja viņā patiešām būtu iemiesojies puškins, es nestātos ceļā šai savienībai, bet es zinu, ka tā nav. tāpēc es palikšu pie kleitām, pēc tam es skaļi skatīšos dokumentālās filmas par otro pasaules karu un piebēršu viņa tējai cukuru. redzēsim, kurš salūzīs pirmais

īrijā katoļi nobalso par viendzimuma laulībām, amerika absolūti noraida likumprojektu par eitanāziju, dāma, kas neatšķir dienvidkoreju un ziemeļkoreju, var kļūt par senatoru, norvēģijā neuzdod mājasdarbus, jo dažiem bērniem vecāki nevar tajos palīdzēt, bet citiem var un kanje vests paziņo, ka 2020. kandidēs prezidenta vēlēšanās. nu kā ir iespējams neapjukt, nu vienkārši kāāāāā

In other news, esmu noleemusi nopietnaak pieveersties amerikaanju 20.gs literatuurai un saakshu ar folkneru, jo vinjsh ir iists rakstnieks, lai gan zelda ficdzheralda mani interesee daudzkaart vairaak

Es esmu sapratusi, ka, laii cik ljoti man pietruuktu standarta komplekta draugi+gjimene, papildus komplekta kreptiigs eediens+normaals alus (arii viins te ir suudiigs) un lai kaa man shii valsts besiitu in general, te man tagad ir jaabuut, jo nekas neatsver to miilestiibu, kaada man ir un sajuutu, ka principaa viss ir iespeejams.

var jau rauties dirsā un katru dienu domāt, kāda ir dzīves jēga, bet es katru dienu sev atgādinu, ka, visticamāk, tādas tomēr nav. mīlestība, protams, ir skaista, arī draudzība, bēbīši, jūra, kaķi un aliņš vasaras vakarā, bet kamon. pat doma par to, ka šāds fenomens pastāv (man tiktiešām šķiet, ka jebkas ir iespējams), liekas pilnīgi nenormāla, jo tas nozīmētu, ka esam laimējuši lielākajā loterijā no visām. nu, un tad es sev saku - kāda iespēja, samierinos un rukāju tālāk.

krokši ir mana armija, mans karalauks, asinis, asaras un sviedri, mans spožums un posts