ar manu latviešu krievu draudzeni izkapājām 0.7 šņabi un bija pat sajūta, ka varētu vēl. šodien laukā beidzot ir vasara un man bija idejas par karuseļiem un riteņbraukšanām, bet oskara neprātīgās paģiras tam pārvilka strīpu. cerībā izdarīt vismaz kaut ko vērtīgu, izdomāju, ka nopirkšu biļetes uz latviju, atpakaļceļu pasūtīju nepareizajā datumā, nu kas tāds vēl šodien varētu notikt

mēs dzīvojam ar džeku, kas grib bildināt meiteni, ar ko iepazinās pirms divām nedēļām. nu, jebkādos apstākļos, jebkurā gadījumā, nu, sakiet taču, ka tas nav ok, citādāk es vairs neko nesaprotu

"that's what I do. I drink and know things"

Mani ojāra grīnberga nāve skumdina daudz vairāk nekā prinsa nāve

dzīvojot strādnieku rajona lielākajā geto es sāku novērtēt burkas (apģērba, ne trauka) sniegtās priekšrocības un pirmo reizi saskaros ar tiktiešām unwanted male attention. ar bažām gaidu vasaru
un nav jau tā, ka katrs pretimnācējs ķer pie dibena, bet es tiešām esmu sākusi maskēt matus un valkāt lielas pufaikas un saulesbrilles, kad viena (un īstenība arī, kad esmu ar oskaru) eju uz stūra veikalu

šī "girls" sezona ir bijusi vienkārši brīnišķīga

es nesaku, ka skutelim, bāliņam un šiem latviešu new age humora džekiem nav neviena asprātīga joka, bet tie noteikti nav joki, kas liek smieties. un tad, kad dzirdi tāda stila joku piekto reizi, sāk besīt, bet tad, kad džeks no rajona arī grib taisīties pakaļ, tad nu vienkārši bļeģ:

Sen jau zināms,ka Rīga tiek dēvēta pat "mazo Venēciju".Spriežot pēc tā,ka Jelgavā suši restorāni verās vaļā viens pēc otra,Jelgava ir kļuvusi par "mazo Tokiju".

ceturtdien mums vajadzēja pienākt paciņai. dhl saka, ka oskars to ir pieņēmis, lai gan tajā laikā viņš bija darbā. par spīti tam, ka zīmītes nav, esam apjautājuši kaimiņus, neviens neko nezina. tikko zvanīju uz dhl, jā, man jāsazinās ar uzņēmumu, kurā veikts pasūtījums, viņiem jāierosina izmeklēšana dhl utt., utt. pirms gada izgājām cauri šai procedūrai, neatguvām ne naudu, ne paciņas. šodien vajadzētu pienākt vēl vienai no mājām, bet es vairs neceru pilnīgi ne uz ko. stulbā, jobanā nīderlande, katru nedēļu notiek kaut kas šitāds, nopietni, katru nedēļu, nu kā gan man te varētu patikt? latvija uz šī vājprāta fona liekas sakārtotākā valsts pasaulē.

pieaugušie vienkārši neprot svinēt dzimšanas dienas, tāpēc arī nevienam tās nepatīk. (tas ir, ja distancējamies no obvious fakta, ka tas nozīmē kļūšanu vecākam un vai vispār ir iespējams lielāks posts par to.) neatceros, ka kāds no maniem bērnudārza biedriem būtu kādreiz sūkstījies: "bļin, pēc trim dienām."

kad gāju sestajā klasē, man ļoti patika viens zēns un tā kā mums dzimšanas dienas ir vienā dienā, bijām sarunājuši, ka viens otram kaut ko dāvināsim. viņš gribēja nike maku, kas sportlandā maksāja Ls 4.99, un es nevarēju prasīt mammai, lai man nopērk to maku, tāpēc, ka, pirmkārt, man būtu jāatzīst, ka man kāds patīk, un, otrkārt, viņa man nekad dzīvē nedotu piecus latus, lai pērku dārgu dāvanu kaut kādam puikam, ko viņa nekad nav redzējusi, vārdu sakot, man bija jāsakrāj pašai. laika bija maz, mana pusdiennauda dienā bija lats, no kura 40 santīmi aizgāja autobusam, tāpēc zaudēt nedrīkstēja ne santīmu, lai gan pusdienas gribējās drausmīgi. šo es uzskatu par dāvanu, kurā esmu ieguldījusi visvairāk.

visforšākā dāvana, ko esmu saņēmusi, bija britnijas "toxic", ko kāds draugs iemācījās tāpēc, lai nodziedātu man.

un manā pagājušajā dzimšanas dienā mans draugs man neuzdāvināja NEKO (jo slinks). ceru, ka tas neatkārtosies.

Vai tieshaam uzzinu peedeejais? Tikai tagad esmu saakusi ieveerot taadus konkursus fb, kur jaaieraksta kaada vaards un tad jaapastaasta, kaapeec Tieshi Tu esi balvas cieniigs, vai, piemeeram, kaa juus to balvu kopaa izmantosiet. Kad lasu, ko cilveeki tur raksta, man kljuust nedaudz neerti un kauns. Nezinu, kaapeec, varbuut taapeec, ka viss tiek pataisiits taads muljkjiigs, deminutiivs un nedaudz gariigi atpalicis: sedzinja, skropstinjas, kuucinja, maaminja, smarzhinjas

par lieldienām man čista ir pohuj

pagājušā gada beigās rakstīju par to, ka jābeidz mīzt un bišķiņ jāsaņemas. man ir veicies daudz labāk nekā biju cerējusi, turklāt tas ir sniedzis pat šādus tādus rezultātus, tomēr šī apņemšanās diemžēl iet roku rokā ar būšanu nedaudz pakaļai. un tad es mēģinu saprast, vai tie ir mani kolēģi noliktavas darbinieki, kas ir paštaisni un neieinteresēti jebkāda veida sadarbībā un vispār jebkamā, vai tā tomēr esmu es, kas šauju pār strīpu. varbūt es pati kļūstu paštaisna, dienasgrāmatiņ, ko saki?

sens  dienasgramata ieraksts mani dzen uz TED konferenci, bet biļetes 50 eiro, mēģinu saprast, kas lielāks - skopums vai ziņkārība par to, kā jūtās būt par daļu no tā. te ieraksts http://klab.lv/~dienasgramata/3599817.html

izlasiet, lūdzu, jo man šis liekas tik precīzs apraksts tam, kas tur notiek, ka pat tas, kas notiek, vairs nešķiet tik īsts kā apraksts

vai vispār ir kāds, kurš jūtas pieaudzis? jo vecāka kļūstu, jo muļķīgāka jūtos, mamma un visi pārējie saka ko līdzīgu.

devos lietū kārtot visādas šeftes, kad Dakteris piesitās pie sāniem. pretī palēkdamies joņoja divi sīkie, spiedza un ņēmās, Dakteris viņiem uzrūca un jandāliņš vēl lielāks kā pirms tam - tas līdz brīdim, kad viens puika caur kapuci kārtīgāk ieskatījās Daktera tetovētajā sejā, mute bija ciet un es viņa acīs ieraudzīju patiesas šausmas. tad smiekli sanāca man : )

pēdējā laikā par aktuālu problēmu ir kļuvusi dažādu izvēļu veikšana un lēmumu pieņemšana, taču brīžos, kad gribās čīkstēt, es sev atgādinu, ka tās jau tādas balto cilvēku problēmas, jo vismaz ir izvēles, nevis tikai drūma bezizeja.

skatos "aizliegto paņēmienu" un tur finansu policijas bijušais džeks, kas mantojis no mammas-skolotājas pusmiljonu, savās kreisajās shēmās ievilcis savus bērnus un bērnu draugus. un tie visi arī mani draugi. redziet, bērni, jūs varat mukt no onkuļiem, kas piedāvā konfekes, bet jūs neaizmuksiet no tēva, kas piedāvā bembi

līdzīgi kā amerikāņu bērni domā, ka piens nāk no veikala, nīderlandieši domā, ka mūzika nāk no radio - visi ļoti labprātīgi pakļaujas ārprātam, kas tur klausāms un pat neiedomājas, ka var taču klausīties arī ko citu. šajā sakarā arī mans jautājums - kopš kura laika visi pa radio ir sākuši dziedāt falsetos? vai tas būtu karojošo feministu panākums?

Viņa saspieda ausi ar veļas knaģi. Tu būsi pārsteigta, kad uzzināsi kāpēc viņa tā darīja

tikko uzliku the queen "under pressure" un vinjsh ir tieshaam sirsniigs dzheks, bet pirmais, ko kaiminjsh jautaaja, bija - "vanilla ice?" un veel peec mirkliisha: "oh, it's that song from american pie!". siirupinj, ko man dariit, luudzu?