jā, bet es labi atceros, kā nopirku the cure pornography albūmu. Tas bija tad, kad dzīvoju Dānijā, un man bija palikušas pēdējās simts kronas - tieši tik, cik maksāja disks. Viņš bija nolikts pie nocenotajiem diskiem un skatījās tieši uz mani. Bija tāds pats rudens kā tagad, un, es, iznākusi no veikala, pa taisno disku iemetu zilajā pleijerī, pievēru acis un gāju garo ceļu uz autobusa pieturu, bija baigā brīvības un neatkarības sajūta. :
un vispār tad man bija piecpadsmit un dzīve bija nežēlīgi skaista.
un vispār tad man bija piecpadsmit un dzīve bija nežēlīgi skaista.
Comments
nē, nu zini kā, es tiešām esmu no tām, kas baigi mēģina Dzīvot, nu tā, neko sevī neturēt, darīt, ko gribu, t.i. pēc maniem ieskatiem izdzīvot dzīvi, nevis nodzīvot, bet man dzīve tiešām reizēm tādus riebīgus pliķus iesit, ka tas mani tāāā atgrūž no jebkādas apziņas, ka dzīve ir nežēlīgi skaista, jo tu pats vari pūlēties un sisties, bet no malas vienalga visādi sūdi var sabojāt to tevis radīto skaistumu. tā.
varbūt es tā saku, jo klausos skumjo mūziku.
varbūt es tā saku, jo klausos skumjo mūziku.
Pliķi tiek katram, iespējams, tādām, kā Tu, kas izdzīvo, nevis eksistē, sāpīgāki vai varbūt vairāk, bet tiek katram. Varbūt tas āķis ir tajā, ka dzīve tiešām ir "nežēlīgi skaista" - gan nežēlīga, gan skaista un bez viena nav otra, ne paša radītajā, ne ārpus tā. Bet es jau te tikai tā runāju - ko tad es no dzīves varu savos 26 zināt?
tu ļoti visu pareizi dari, man šķiet; es skatos ar apbrīnu uz tavu atvērtību (kura ietver klupienus un skaistuma izbojāšanos). tieši tā, manuprāt, arī vajag.
Taisni tā, nesen tieši par to domāju - tagad lielākoties ir vienkārši "jauki". Nežēlīgi skaisti vairs nav praktiski nekad. Bet tā jau ir ar to pusaudžu vecumu, ka viss ir pirmoreiz un tāpēc drusku traumējoši.
(Reply to this) (Parent)