Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

mēs rāvām jumtu. :) un pasākumu fakultātei mums izdevās uztaisīt uz 10, šķiet. ōsammm sajūta, kad nāk cilvēki klāt un saka, ka ir labi, ir izdevies un tik laba pierakstīšanās nav bijusi kopš 2001ā gada. Muuuur, un es esmu izgulējusies un pabrokastojusi, un priecīga, un visskopā, un nesakarīgi rakstoša. WOoohoooo. :)

gribu vēl kūkudienas.

Autobuss IR
Mikrofōni IR
"Laime Pilnīga" IR
Nogurums joprojām IR
opozicionārs iekš SP, kurš mani neuzskata par komandas biedru, arī IR
*
ciaō!

Mans ilgus gadus apmeklētais sporta klubs ir apveltīts ar īpašu magnētismu - ik pa laikam gribas tur atgriezties, lai vai cik ilgs laiks nebūtu pagājis. Pietrūkst Taekwondo - trenera, meditāciju, kimono, sviedru, sitienu enerģijas, pietrūkst tās siltās atmosfēras, cilvēku, dzelžu cilāšanas, silto ģērbtuvju, atmiņu - neaizmirstamo, siltumsilto, dullo un unikālo...
..ja man būtu laiks un - cik jau nu par unikālu apmeklējumu - 7 Ls?

Un nu jau būt mājās pirms sešos ir būt mājās agri un milzīgs prieks.

Vakar vakar sev nosolījos UZRAKSTĪT. Tā nu te sanāk dulli negulēt daudz un gulēt vēlu, un skrieties ar vēju, dienas laikā būt vidēji 7 vietās, kad ir trākāk un par kādām 2 mazāk, kad ir mierīgāk. Dzīvoju.

Pūkuminka ir pie manis jau nedēļu, un tas droši vien nekas, ka daļa mazākpazīstamu draugu nodomāja, ka man ir ja ne bērns, tad vismaz Stāvoklis gan. Spriestspēju ietekmē mūsu pašu krāsainība. Nu, lūk. Paspējusi izslimoties, bet dzirnaviņas aizvien skan braši kā diezgan labas mašīnas motors. Toties es, saskaroties ar līdzdzīvotāju, t.i., vecāku mainīgo vienaldzību, iemācījos gan iešļircināt, gan rūgtas pastas veidā iebarot (jo veselas kapsulas ir neiespējami) zāles zvēram pati. Atnākot vēlu mājās, tieku nomurrāta. Tiesa, mana gulta šobrīd arī nav lietošanas kārtībā, jo reiz tika noturēta par lielu un mīkstu kastīti. Bet tam arī bija jānotiek. :)

Otrā sadaļa/rindkopa. Sabiedriskās aktivitātes. Dulli, dulli! Un arī rit pilnā sparā. Līgums noslēgts uz manu atbildību (vaimanu!), tik trūkst vēl 300 Ls telpu īrei, par citu nerunājot - kas būtu jāsamaksā maniem jaukajiem pirmkursniekiem, lai viss notiktu. DJ vēl neesmu paspējusi piezvanīt, jo visur skrienu un štukoju par 10 citām lietām vienlaikus, mēģinot neaizmirst kaut ko, kas reiz tika saukts par mācībām. Toties līdz šim no organizatoriskās puses visi diedziņi gludi, izņemot biļešu izdalīšanu, ko uzticēju citiem. He, citiem. Šodien tiks apkopoti arī fakultātes vēlēšanu rezultāti (kurā mana partija uzvarēja un s guvu 2. lielāko balsu skaitu) + sadalīti amati. Intriģējoši, un gaidu diskusijas.

Mutuļumutuļi, pozitīvā enerģija, spārni, un vēl kāds ir pamanījies sākt spēlēt sirds stīgas.

"The song is about Mikimauss."

diena kā piedzīvojums un es esmu tik laimīga/smaidīga/nobijusies :)

kaķim būs būt.

Sabradāsim vēl pāris dienas? (:

Mana elpa ir tās 10 min ceturtdienu pēcpusdienās pirms vācu valodas Daugavmalā kopā ar zvirbuļiem uz sola atzveltnes.

Bet varbūt es gluži vienkārši neesmu pelnījusi kaķi.
Vai kaķis mani.
( varbūt - pagaidām? )

Teju ikvienai ikdienā redzētajai ainavai ir fotogrāfiska un ainaviska vērtība, savukārt cilvēkiem - memuāriska.
(Ko iesākt?)
***
Pa logu sviež grāmatas aumaļām
Un trāpa pa galvu
Idiōtam

I fell in love
with the dance
again

organismā pietrūkst matemātikas.
rēķinu eksponentvienādojumus, jo tie ir vismīlīgākie. integrāļi ir pārāk viegli, kad dienām ilgi ir domāšanas slodzes bads.

Līdzsvars ir tāda jokaina lieta. Vienubrīd ir, bet jau nākamajā tev kaut kā ir par daudz un kaut kā - par maz, nu gluži kā katrai cilvēcīgai būtnei, kam nemitīgi kaut ko vajag. (Progresu?)
*
Es nerunāju par to līdzsvaru, kura trūkums (jeb liels vējš) iepūš tev tramvajpieturā blakus čali, kura valoda ir tikai aptuveni strukturēta, ja ieklausās un kurš, iekāpis tramvajā apgalvo, ka pieturā paliksui viņa "kepka", mierā liekoties tikai tad, kad iedots ir ķieģelis, kurš to atgādina tumsā :) Bet arī tādi ir. Dzīve ir raiba.

Ir dienas, kad vēlies apskaut pasauli, bet tā apskauj tevi, un šī ir viena no tām.

un viņš sacīja, ka esmu viņa piepildījies sapnis.
es par saviem labāk klusēšu :)))

un turpmāk parakstīšos kā meitene, kura autobusos smaida

Lietvārdu locīšana. Lietvārdi, kuri beidzas ar -er, kā adoner, tener.

N.sg. tener
G.sg. tenerī
D.sg. tenerō
Acc.sg. tenerum
Abl.sg. tenerō

N.pl. tenerī
G.pl. tenerōrum
D.pl. tenerīs
...TE NERĪS!!!!

+

amīca bona /izrunā: amīka bona = laba draudzene/


N.sg. amīca bona
G.sg. amīcae bonae
D.sg. amīcae bonae
Acc.sg. amīcam bonam
Abl.sg. amīcā bonā

N.pl. amīcae bonae
G.pl. amīcārum bonārum
D.pl. amīcīs bonīs
Acc.pl. amīcās bonās
Abl.pl. amīcīs bonīs

Tā kā eteerija visur saskata latviskus vārdus, es visu laiku mirstu no aizturētiem un lieliem smiekliem. :)

Rīgā var savu varenību apzināties visvienkāršākajā veidā - kājāmejot. Protams, neaplūkojot gadījumus, kad paralēli tā tiek apzināta arī citos veidos...
Piemēram, šodien uz fakultāti tepat, Pārdaugavā, devos kājām - netālu, aptuveni stundas gājiens. Ceļā gan nedaudz saliju, bet toties [iegaumējiet, lasītāj - Pārdaugavā] trīs reizes apsteidzu (21.) autobusu, kas gan pēc maza mirklīša arī apsteidza mani, bet turējāmies pārsimt metru atstatumā. Tātad v->vautobusa.
Gadījums II. Kr. Valdemāra iela, laikam esmu nokavējusi 11. autobusu 19.20. Nākamais ir nedaudz par vēlu, lai paspētu sastrēgumstundā, tāpēc devos kājām. Un kā nu ne - tik tiešām esmu nokavējusi! Tepat, dažus metrus uz priekšu jau vien tas stāv. Tāpat kā 11. autobuss 18.59 nedaudz tālāk, un vēl drusciņ paejot - arī tas, kurš 18.38 (iekšā - 2 pasažieri). Nonāku laikā un domāju, ka ar autobusu nokavētu. Par vieglo transportu nerunājot.
Un vēl vitalitāte, ainas, sejas, putekļainais gaiss (vai svaigais - parkos)! Mur.