Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Šodien pagatavoju soju, nu TIK garšīgi.
*
Štukoju, vai domas aizies prom, ja grafomāniski tās kaut kur pierakstīšu. Varbūt stāsti palīdz?

Skopi ir vārdi.
Vēl skopāks ir laikrādis, kad nāk nakts.

Dzimšanas dienā lūgšu sev dāsnu gribasspēku.

Lai skaisti Saulgrieži, mīļie!

Ar katru dienu akūtā vajadzība pēc darba palielinās un vakanču skaits un atbilstība samzazinās, slīd aizvien tālāk. Nu neder mana pieredze viesmīles vai kādam tur amatam, kam piedien gadi un smaids. Ja nedabūšu darbu šovasar/ruden/ziem arī, nojūgšos, nudien.

Reizumis/bieži rodas sajūta, ka bijušie puiši [joprojām] mani mīl/novērtē vairāk nekā esošais. Un tagad izdomāt, kurā no mums kaut kas ir citādāk.

Būtu taču forši, ja ražotu košļājamās gumijas ar diļļu garšu. Jo, piemēram, es košļāju te savu tumšzilo Orbit un tas garšo pēc dillēm (zili brīnumi), un ir diezgan forši. :) Un tā nu tas mani iedvesmo to sarakstīt visās iespējamās dienasgrāmatās.

marš sevi uz veikalu pēc ņammām :D
tb, griķīšiem, siera un plastmasas maisiem. :)

Tiku pie riktīgās 46 l mugursomas. Penguin - varēšu tagad ņemt rallī līdzi, tātad, piekraut pilnu somu ar pingavīniņiem un dažus vēl piesaiņot ārpusē klāt.

Tas nav pavasaris, kas ir atnācis, tā ir ziema, kas mūs atstāj.

"man ir viena paziņa tavā kursā, un tā pati slikta."

tik daudz atzīšanos.

Cilvēks ir atbildīgs par saviem kompleksiem savā priekšā, jo tie traucē dzīvot labi viņam un viņa līdzcilvēkiem.

Ja man būtu vēl C daļas, es noteikti paņemtu matemātiku. Vizinātos uz FMF Zeļļu 8 vai čāpotu uz Raiņa 19. Un rēķinātu priecīgs, cik uziet.

Opaps pārradies mājās ar jaunu latu: "Man Drogās šitādu iedeva. Es viņiem teicu, ka tas jau būs viltots, bet viņa man ne, ne, tas esot īpašs tāds izdots. Paskaties - kas tur ir virsū? Kaut kāda lapa?"
Skatos, tā kā kaut kāda čupa ar lapām, ozola, vai. Skaidrībā netiekam, kā šo māksliniecisko latu nosaukt. Opaps iet rādīt ōmai, jo "viņai labākas acis".
Oma skatās, skatās, pēc brīža iesaucas: "Tas ir ezis!"
[šajā mirklī es pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā priecājos, ka tur biju un pirmo reizi pēdējo 2 dienu laikā smējos - kā kutināta]
Opaps: "Bet kāpēc tad viņam tur tāds tārps ira?"
Oma: "Tā ir aste. Tas ir ezis."
Opaps, rāda man: "Nu, paskaties.. oma saka, ka tas ir ezis... tur jau vajag dikti lielu iztēli, lai saskatītu purniņu, bet kas tās par lapām...vai tu tur savos internetos vari atrast?"

Tā nu meklēju tagad ezi internetos. Atradu - izrādās, ezis ir Jāņu vainags.
http://www.bank.lv/lat/main/all/lvnaud/coin/1lats/

Gribu kūku, gribu, lai man vāra tējas (līdztekus apzinoties, cik nereāli tas ir), un lai veselība un mati nebūtu dredā/os.
Un lai Zaļais vilnis skan.

So, tātad, slidotava. Slidoju, lidoju, priecājos, viss feini slidojas, slidas, domas un spārni, un tā, kā jau pie ledus būšanām pienākas. Te pēkšņi - hopā! - man garām paslido pingvīns. Zili brīnumi, jūs teiksiet? Nu ja. Samirkšķinu acis, skats vēlreiz - nu tiešām, pingvīns kā pingvīns! Un spārnos šim ieķēries mazs ķipars, un slidinās līdz. Mācās slidot, zinies.
Tā nu es apslidoju pāris apļus un nospriežu, ka man arī vajadzētu savu pingavīnīti. Kā man pie tāda tikt, nezinu. Jāsāk dīkt. Kam? Nu, protams, cilvēkam, ar ko es kopā esmu atnākusi slidot. Tātad, sāku dīkt. Dīkšana, kā jau jūs noprotat, man padodas visai labi, bet ir persōnas, uz kurām (reizēs, kad domas labi slīd ar slidām vien tālāk, un neaizķeras pie dīcamā) tas pārāk neiedarbojas. Nu, tad nu sāku krist, nemācēt slidot, tb slidot uz vietas (iesaku!), un taisīt paniku. Prieks jau nu lielu lielais par tādu situācijas risinājumu (krišana un ne-slidošana). Nedaudz sasitos, bet man šķiet, ka nākamreiz es pingvīnu toč dabūšu.

Pārēšanās prieks ir skarts, un pēc piparkūkām smaržoju.

kaķis vienkārši ārdās.

Vakar "Biotēkā" iegādājos ekoloģisko šampūnu. Jau atverot iepakojumu (un iesaiņots plastmasas plēvē tas bija labi), sāka smaržot visa vannasistaba. Šobrīd esmu izmazgājusi matus, piesmaržojusi pilnas nāsis un plaušas ar burrrvīgo - un dabisko! - aromā, un, šķiet, ka arī visu istabu piearomatizējusi klāt. :) Fantastisch. Aprikōzes malu malās.

man šķiet, tie džinsi ar šaurajiem galiem ir atbaidoši* un pagalam nemoderni, nudien.

*uz lielākās valkātāju daļas augumiem