Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Mon, 12 Jan 2015 18:38:31 GMT

Sāku domāt, kāpēc, skatoties filmas un seriālus, vairāk asociēju sevi ar varoņiem, kuri ir vīrieši. Pagaidām mana hipotēze ir, ka sievietes filmās un seriālos tiek vienkāršotas - vai nu kā nedaudz muļķīgas, vai vienmēr koncentrējušās uz kādu noteiktu rūpi, piemēram - bet sarežģītu, šķautņainu personību iztrūkst.

Thu, 20 Nov 2014 00:11:40 GMT

Vai Latvijas darba devējiem "sociālās garantijas" šķiet kāda ekstra, ar ko vilināt darbiniekus?! What, how, WHY??

Thu, 06 Nov 2014 17:10:42 GMT

Šodien redzēju suni ar cepuri.

visādi

Mon, 20 Oct 2014 23:49:18 GMT

Pēkšņi gribas runāt ar svešiem cilvēkiem, piemēram...
Ienāku sporta kluba meiteņu ģērbtuvē, kas, kā jau ģērbtuve, ir telpa ar skapīšiem, dušām, labierīcībām... Tur uz soliņa sēž meitene - āra kamzolītī ar pūkainu kapuci, ierāvusies stūrī un cītīgi ar pirkstiņiem bungā pa telefonu. Tā vien gribas pavaicāt: "Darling, are you a bum?".
(varbūt jāpiebilst, ka kluba foajē ir daaaaudz plašāks par ģērbtuvi)
Un tad, starppilsētu autobusā - puisis treniņtērpā. Mēli niezina jautājums: "Ar kādu sporta veidu nodarbojieties?".

Dzīvot, lai ēstu

Sun, 19 Oct 2014 13:35:19 GMT

Mans pirmais mēģinājums pagatavot tofu ir tik ļoti izdevies, ka to grūti aprakstīt citādi kā vien "omnomnomnom".
Šķiet, ka gluži nejauši būšu atklājusi šībrīža mīļāko ēdienu, tādu svaigu, Āzijas iedvesmotu sautējumvveidīgo ar tofu, pupiņām un no Latvijas vestajām organiskajām šitakē un, protams, čili pipariem. Turklāt... kādas olbaltumvielas! *salieku somu un dodos cilāt svarus. pavisam nopietni*

10h miegs

Sun, 07 Sep 2014 14:11:40 GMT

Sapnī tik fantastiski, tik enerģiski strīdējos, ka pamodos paaugstināta pulsa dēļ.

Tue, 25 Jun 2013 19:53:27 GMT

Vai tas, ka Lielie dzīves lēmumiem atbildes un izvēles nenāk, tās vienkārši nenonāk manā uztveres zonā - vai iziet ārpus tās, nozīmē, ka esmu neizlēmīga vai ka tās ir nepareizās izvēles?

Lai nu kā, šobrīd esmu Hamlets.

Fri, 17 May 2013 08:59:00 GMT

Sociālais piesārņojums uzņem apgriezienus- var just, kā nāk 1. jūnijs.

piejūras vējš remdens

Tue, 02 Apr 2013 12:37:18 GMT

Ieliku roku pavasara mēteļa kabatā - tūkstoš smilšu graudu. Tūkstoš atmiņu...

Kad ziema slēgs pludmali vaļā?

Meklē grāmatVĒŽA palīgu

Sun, 24 Mar 2013 18:03:31 GMT

Grāmattārpus neatsaukties

Sun, 28 Oct 2012 20:44:22 GMT

Mūsu kļūst tik maz, ka brīžiem es brīnos, nesatiekot kādu iepriekš neredzētu personu, vai tādu personu, ar kuru man nav kopīgu paziņu vai vismaz kopīgu paziņu paziņu.

Mon, 13 Aug 2012 19:37:09 GMT

Pēc šodienas mājiena ar pavārgrāmatām es visiem gatavošu tikai salātus un tikai kūkas. Toties kādus salātus un kādas kūkas! Šiks :)

Sun, 29 Jul 2012 19:17:01 GMT

iebraucu Rīgā agri no rīta un sadomāju, ka vajag saldējumu. ja zinātu, ka tas būs tik grūti, protams, pārdomātu.

Moi: Labdien! Kādi jums saldējumi ir?
Ratiņmadāma: [nesaprot; es atkārtoju] Karlsons. [attaisa saldētavu, tur ir vēl vismaz 5 citi]
Moi: Kādi vēl ir saldējumi bez Karlsona?
Ratiņmadāma: [kaut ko murmina krieviski un izņem 2 Karlsonus] Ko? Es laikam slikti šodien dzirdu.
Moi: Kādi vēl ir saldējumi bez Karlsona?
Ratiņmadāma: ?
Moi: Vai jums Pols ir?
Ratiņmadāma: Ahhh. [attaisa otras durtiņas] Klasisks vai parasts?
Moi: Klasisks. Un Karlsonus man nevajag.
[..]

Kā tieši viņa izdomāja, ka ēdīšu saldējumus, man ir noslēpums. Cita mentalitāte?

Sun, 22 Jul 2012 21:39:06 GMT

cik daudz ir tādu cilvēku, kuri arī saprot un analizē sarunas, nevis māj ar galvu un triepj iekšā nākamo tēmu, sevišķi, ja runātājs izsakās gari un savij visu ar personiskām asociācijām,
cik daudzi dzird, vai tikpat daudzi klausās?
sarunu klusums un kamolīši.

Tue, 15 May 2012 21:00:01 GMT

saņēmu profesionālu komplimentu. :)))

starp n laboratorijām

Wed, 04 Apr 2012 08:03:50 GMT

tik ļoti vēlos strādāt savā jomā,
ka tikai vakar pamodos, lai ieraudzītu, ka mani jau aizņem maģistra darbs - vismaz 5 h dienā.

ir milzīgs-milzīgs prieks par visu, kas beidzot notiek, un ko varu izdarīt, un cik patīkami ir cilvēki, ar kuriem strādāju kopā.
+ uzņemam daudz zemmikroskopa bilžu, tā kā visām komisijām un klausītājiem būs, pie kā pamielot acis!

grupas darbs

Fri, 16 Mar 2012 22:24:31 GMT

Komandas/grupas darbs mēdz pievilt kā laikapstākļi Golfa straumes tuvumā.

Neizprotu ļaudis, kas, nezinot vai neizprotot kaut ko līdz galam, nevis mēģina to uzzināt/noskaidrot, bet atmet ar roku vai gaida visu no citiem - gaida ar maisu un gaida glābēju, un neminstinās dalīt vērtējumu.

Sun, 11 Mar 2012 15:18:29 GMT

Ceturto dienu pārtieku no ūdens un 80% pasaules iedzīvotāju/zemminimālās iztikas normas, sajūtas ir ēteriskas un noskaņojums ļoti pozitīvs. Un nedaudz salst.

Fr

Sat, 03 Mar 2012 18:17:06 GMT

"Put a "Kindle" under your pillow and wake up the next morning with all the knowledge of the world. Saying "42!""

burvīgs izskrējiens cauri vakara un rīta Vecrīgai, kur tumsā un ziemā parādīt varu maz, bet pašai tiek jocīga sajūta no tā, cik ļoti man tomēr patīk (pat vairāki!) puiši no ārzemēm un kā tas nedaudz konfliktē ar persōniskiem "uzskatiem".

Wed, 22 Feb 2012 18:40:38 GMT

Kā es gribu strādāt savā jomā!
Bet brīvas vietas nemana. šņuk.

Mon, 20 Feb 2012 11:15:34 GMT

cik labi būtu paziņa(s), kurš nodarbotos ar upcycling -
šodien plānoju izmest pāris drēbes, ko es parasti nedaru, jo drēbes neizskatās pēc materiāla, kas sadalīsies ātri vai veidojot dabasgāzi.
*
pavasara tīrīšana manās mājās ir periodiski visa gada garumā. katru reizi, ko piekārtojot, izmetu ārā makulatūras kaudzīti. un ne tikai to.
ceru kaut kad tikt galā ar savām kastēm tik tālu, ka tās=manas lietas ir samazinātas līdz efektīvam minimumam

un ko darīt ar krāmu(greznumlietiņu n stuff) kasti, ja ne smieties, es nezinu! grāmatu kastes der par galdiņiem, ja ne citādi.

Sun, 05 Feb 2012 21:48:13 GMT

šodien tik brīnišķīgi jauks garastāvoklis,
ka gribas ar to padalīties.

valodu.. jautājums

Sat, 04 Feb 2012 12:54:03 GMT

Vienā jaukā dienā pie manis darbā ierodas boss (bosu ir vairāk nekā darbinieku, bet šis ir bosu boss, kā man vēlāk saka):
-Zdrastvujte. [to] i [to] estj na meste?
-Labdien, nav gan.
-(..)
-(..)
-A u vas probljemi s russkom? Jūs taču strādājat klientu apkalpošanā!
-Man ir problēmas ar [tādiem] un [tādiem] vārdiem.
Un te nu mēs pārejam uz latviešu valodu, ko boss, izrādās, ļoti labi prot. Bet es esmu aizskārusi un pārkāpusi nerakstītu normu, neatbildot viņa valodā - lai gan es saprotu krieviski, un boss prot latviski jeb mēs saprotamies, šāds kompromiss nav iespējams. Bet kurš gan runās tai, otrā valodā?

Kādreiz valodu jautājums bija vieglāks. Mēs to uzdevām, vai neuzdevām, un turpinājām runāt par sadzīviski eksistenciālām problēmām (par kopīgiem draugiem, kino, pat pareizizrunu vai 20 santīmiem cigaretēm, jo meitenei rokā bija metāla stienis, vai to, kam tiks uzsista acs, jo puisis neatbildēja pareizajā valodā). Nu katrā ziņā, ilgāk par pāris minūtēm tas sarunā cilāts netika pat tad, kad pa medijiem izvazāta tika skolu reforma un krievvalodīgie (mēs toreiz vēl teicām:krievi) sargāja savu kopīgumu, pulcējoties skolu stadionos, rajonu klusajos stūros un dažus no latviski runājošajiem neitralizējot vietējās slimnīcās (skat. iepriekš).
Un te nu ir kāda pāri pāršauta strīpa - ar parakstiem un dusmīgām acīm, ar ķēžu vēstulēm, un galu galā, papagaiļveida žurnālismu. Valoda, kas ir instruments, saziņas līdzeklis un kultūras asinsrite, pēkšņi ir kļuvusi par ieroci, un, kad bērnudārzā un pagalmā no grupasbiedriem mācījos vārdus "privet", "da", "net" un citus ("sobaka"), nedomāju, ka kādreiz būs smagi tos lietot.
Kaimiņi tā saka. Arī mani vecvecāki tā saka, un nezinu tādu personu, kurš nedomā, ka valoda ir bagātība. Tomēr nu, gan, strādājot ikdienā "aiz letes", šķiet, ka daru pāri maziem bērniem, kuri nesaprot ne vārda latviski, bet sarauc pieri (skolu reforma? reforma?!) arī tad, kad saku elementāru 5 vārdu teikumu, gan šķiet, ka daru pāri tiem krieviem, kas ciena savu valodu un negrib dzirdēt izkropļotus "četirdesjatj" vārda "sorok" vietā, kad man sajūk, un, jā, man sajūk! Un, galu galā, viņi mani nelabo. Retais lūdz runāt latviski. Citi pasmaida. Nudien - kad man bija pieci-seši gadi, es arī nespēju nesmieties par "kakis" un citām pērlēm.
Vienmēr es esmu turējusies pie pārliecības, ka pēc viena, pēc diviem, pēc trīsdesmit indivīdiem nespriež par visu tautu, kultūru un par visu kopumu, bet man šķiet, ka aizvien vairāk indivīdu ļaujas šai galējībai. Kā gan citādi, ja pārdevēja tev saka, ka veikalā plēves maisu/mīļākā saldēdiena/putraimu noteikti nav, nu naav!, jo visdrīzāk viņa nesaprot tavu jautājumu, un tu jau noskumis dodies prom, bet nejauši to atrodi? Avīzes šādas parādības skaidro ļoti izsmeļoši, un ar vispārinājumiem ("pārdevējas ir dumjas", "stulbie štrunti", "valdība vainīga") vieglāk dzīvot, daudz vieglāk, nekā meklēt kopīgu valodu - pat, ja kopīga ir viena, pat divas.
Mani kādreizējie paziņas, ar kuriem bērnudārzā, pagalmā un arī skolā runāju krieviski, ir paklīduši, viņi kontaktējas savu paziņu lokā. Tā.. tā mūsu sabiedrība sadalās. Ar skolām un paziņām. Un ar absurdu nevēlēšanos iedziļināties vai aprunāties sarunas biedra valodā.
Un ir jau taisnība, ka latviešiem ir mazākas izredzes darba tirgū, kur to pieprasa, jo ir kolektīvi, kā, piemēram, mans. Šaurpierība (valodas nacisms?) galu galā nu jau dala pat sfēras, kurās drīkst būt vienā un divās, un trīs noteiktās valodās runājošie. Bet ir tik nepatīkami, tik sāpīgi, kad valoda cieš un nākas ironizēt par absurdo esperanto, ar kuru gan nebūtu problēmas - nesaprašanās līmenis pieaugtu vienlīdzīgi.

vasaras atmiņa

Mon, 30 Jan 2012 20:19:02 GMT

pamosties no rīta un divu soļu attālumā no durvīm ir smaržojoša siena kaudze. saule gozējas uz skārda jumta un plūmju lapām pretējā sētas pusē, aiz siena dzirdama viegla ķēdes žvadzoņa, un drīz jau rasā izmirkušām kājām klāt ir tavi draugi. tas nekas, ka kaudze ir divas reizes augstāka par pašu un nav, kur ieskrieties - pats notikums ir grandiozs un smarža vilināt vilina, un tu mēģini to iekarot vismaz piecas reizes, nelieliem siena kumšķiem noslīdot un izkaisoties zālē, līdz esi nonācis augšā, un padod roku draugam. un tad nāk garām pieaugušais un vai nu smaida, vai lamā par gubas postīšanu, bet tu laiskojies un ķer saules starus, skatoties uz visu no augšas. un tad nošļūc lejā gluži kā pa slīdkalniņu, lai vēlāk to atkārtotu.

slidotava

Sun, 22 Jan 2012 21:18:13 GMT

Biju slidot. Šķiet, gandrīz jau aizmirsies, kā to dara, tomēr motoriskā atmiņa saka priekšā un vēl iemācījos jaunus trikus. Vienmēr esmu bijusi izbrīnīta par to, ka paskrienot kādam priekšā nākas pārsteigt (nokrist kā no zila gaisa, protams, nejauši), jo nevar jau zināt, ka slidotājs tik ļoti iemīļojis vērties uz saviem purngaliem, ka neievēro tādu slidojošu katastrofu, no kuras izvairīties (izglābt purngalus?) var tikai krītot. Lūk, un mana dullā kompanjōne slidojot apgāza kādu bērnu. Ko, protams, man atstāstīja tik sajūsmināti, ka turpmāko pusstundu, ieraugot slidojošu bērnu, man nāca smiekli - un bērni (ne vairāk par 5 gadiem) bija vairāki, sevišķi izcēlās tādi, kas maziem, ašiem solīšiem mēģināja pa ledu skriet, bet palika uz vietas.