Sūrreālisms - Post a comment

Bloodoline - Voyage Till Death
Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts. Nule kā tā nopietni uzsākta velosezona - braucamais vakar tika glīti sakopts un ieeļļots, kā arī riepās pērnās vasaras gaisam klāt tika pievadīts šīs ziemas gaiss. Un nu biju riteņbraukšanas sajūtas varā. Bet laiks darbā visnotaļ lēni vilkās. Varbūt tāpēc, ka prātā bija un ir tik dažas domas: sievietes, Metal, velo un arīdzan UE?! Tieši pēdējais nomocīja visvairāk - rīta pusē noskatīju objektu iepazīšanai un nu tas man nedeva mieru visu dienu! Un kā gan lai viens no maniem fetiša tipa objektiem dotu man mieru? Neiespējami!
Cephalotripsy - Uterovaginal Insertion Of Extirpated Anomalies
Atrodu info, ka vismaz 2008. gadā noskatītais objekts ir bijis tādā stāvoklī, kādā es to vēlos atrast, proti - pamests un ar laika zobu pēdām - bez to divkājaino deģenerātu klātbūtnes. Apraksts gan bija gauži nabadzīgs un bildes ar neko dižu par objektu neliecināja - no vienas puses tas ir skumji, bet no otras - vedina vairāk izzināt pašam un pēcāk turpināt runāt mīklās, lai sargātu objektu un lai tas netiktu piesmiets un demolēts kā prostitūtas vagīna.
Amagortis - History Bodies
Nu jau esmu uz riteņa un ceļā - visapkārt man ir Rīga - valga, balta, melna un salta, pilna senatnes romances - gluži kā tīkama gotmeitene. Tā puskrēslas pavadīta traucas man garām, atrādot man piemirstās savas ķermeņa daļas. Izvairīdamies no parazītiem un šķēršļiem un atceroties to, cik sasodīti lieliska ir riteņbraukšanas padarīšana, turpinu ceļu, bet šoreiz ir citādi - pirmo reizi braucu ziemā, turklāt ar galēji nodilušām riepām. Bet tas izrādās jautri un bez protektora Rīga sagādā man lieliskas papildus baudas - jo mazāk gumijas, jo labāk? Lai nu kā - neatlaidīgi tuvojos mērķim, aiz sevis atstājot glīto, velodatora skaitīto Rīgas miesu, līdz beidzot biju ticis līdz mērķim.
Lustmord - Immersion
Visapkārt sniegs! Gludās riepas knapi spraucas cauri kupenām. Pilnīga ziemas kataklizma ieskauj objektu, kurš tomēr nebija galamērķis. Katastrofāli - pabraukt nevar, bet iet negribas cauro zābaku dēļ. Vienkārši katastrofāli - visapkārt tas puskusušais, mīkstais, dziļais, slidenais baltais-ēdamais. LIELISKI ^^ Spraucos tik ar smaidu uz lūpām cauri, smejoties par gludo riepu nespēju, kura noved mani pie braukšanas jestrības. Un tomēr - redzu to, kā dēļ braucu. Te stāv daļa no mana fetiša - izsisti, daļēji aiznagloti logi ar melnu caurumu aiz lauskām un dēļiem; izdemolētas telpas, kuras redzamas no ārpuses... Un visur jūtama piesātinātā Nekā atmosfēra. Un tur tālāk - vēl viena pamestība! Un tur vēl! Un viss ietērpts pēdotā sniegā, kailos kokos, metāla karkasos un ziemā!
Lustmord - Beneath
Zem šī šķidrā, baltā bija jau dubļi - tiešs kārotā pavasara liecinieks, kurš jau jūtams gaisā. Visapkārt gaisā ir siltums, kurš iezīmē vēl vienu objektu pamestības gadu. Bet sniegs slēpj peļķes.
Lustmord - The Conflict Of Symbols
Sniegs un dubļi - jaucas viens ar otru un sagādā man šķēršļu brauciena priekus. Ir jau patumšs, sāk rasties nepieciešamība pēc luktura. Parādās arīdzan peļķes - melnas un draudīgas, ar neredzamiem dibeniem. Lai nu kā - devos tajos iekšā un sev par pārsteigumu secināju, ka dažas peļķes sniedzas līdz riepu asīm un man, lai neiegūtu īpašumā slapjas kājas, nācās operēt ar slideno virsmu, vidusausi, refleksiem, kailo riepu un puspedāļa mīšanas kustībām. Un es muļķis tikai tagad pirmo reizi baudu šādus velopriekus! Tā nu tur ņēmos kā bezceļu piesmējējs, līdz biju pabeidzis pa ceļam atrasto, bradājumam iepazīto ēku apskati un devos tālāk peļķu ceļā, līdz tiku pie asfalta.
Lustmord - Born Of Cold Light
Jau bija tumšs. Braukāju pa tumsu, kāri skatoties uz rūpnīcu gaismām, īsti nezinādams, kas tās ir par rūpnīcām. Bet tās tur bija - baltas ziemas nakts paņemtas un rotājās ar estētiskām gaismiņām dažādās krāsās. Jā, Rīga ir skaista naktīs - cilvēka un laika zoba koptas fasādes rotā dažādas gaismas un cilvēku ir mazāk uz ielas, līdz ar to - arī mazāk transporta trokšņu. Esmu tikai es, pa ceļam ieraudzīto blakus objektu klāsts, kuri bija teju uz katra pagrieziena, mans velo, miklais, sāļais asfalts un mans iecienītais gaismas avots - LED Lenser.
Lustmord - Sublimation
Ieslēdzu gaismiņu un dodos braukt pa kādu taciņu, kura pēc manām domām varētu vest uz galamērķi - par to liecināja nepārprotami pamesta un liela ēka deguna galā, aiz betona žoga. Par braukšanu tomēr to gluži nevarētu nosaukt - drīzāk mēs vedām viens otru, luktura starus veltot gan tumšajai čūskai - taciņai, gan blakus esošajai pamestībai, pie sevis priecājoties par to, cik glīta nu būs fetišbradāšana!
Lustmord - Lust
Bet tas mans prieks izrādījās tikai pumpuri esam - ziediņi un augļu aizmetņi sekoja vēlāk, nemaz nerunājot par to, kādi būs ievāktie augļi pēc nospraustā bradājuma dažas dienas vēlāk. Manas acis mielojās ap vienu ēku, tad ap vēl vienu, tad vēl vienu un tad vēl vienu. Un visas es laipni - man un LED Lenser par prieku - glāstīju ar gaismas kūli gluži kā dāmas ķermeni. Un kā gan ne - tur viņas bija! Tik daudz glītu, skaistu un saturīgu ēku - viena pēc otras, otrā pēc trešās. Un visas manas, manas šim vakaram!
Lustmord - Benediction
Daudz ēku - senu un tukšu. Daudz fasāžu, kuras rotājās mana gaismas avota glāstos - lai Kungs apgrābstās, cik skaists ēku kompleks - bet to iekšiene - tā vēl man palika noslēpums. Drīz sajutu arī citadas dzīvības un iekāres smaržu - ap kādu ēku bija dzīrojusi uguns, aiz sevis atstājot sev raksturīgās, karstās un aromātiskās, pavedinošās pēdas. Bet tur tālāk - tur bija vēl ēku. Un viena teju nule kā pamesta - nabaga viņa!
Lustmord - Conclusion
Drīz sastapu kādu ēku un sapratu, ka esmu iebraucis no citas puses turpat, kur biju iebraucis no sākuma - bet tumsa glabāja šo noslēpumu līdz šim brīdim.
Lustmord - Exit
Līdz ar šī fakta konstatāciju apmēram aizdomājos, cik lielisks un plašs bradājums būs būt pēc dažām dienām!
Ziema, velo, lukturis, daba un pamestība - piselīgu elementu kopums, dzīvesprieka un libido manifestācija! Bet nu jau biju ārpus objekta vārtiem.
Blut Aus Nord - Acceptance (Aske)
Aiz muguras atstāju objektu, velo un dabas sniegto, ar Lustmord bagātināto atmosfēru un nu uzliku skanēt ko kreptīgāku, bet ne mazāk atmosfēriskāku - ko tādu, kas satur metalizētu bradājuma esenci - Blut Aus Nord. Un atceļā piedzīvoju vēl kādu nekaunību - piefiksēju vēl vismaz vienu pamestību, ak!
Blut Aus Nord - Disciple's Libration (Lost In The Nine Worlds)
Tumšs. Neredzēju meklēto, arhaisko orientieri, kurš vienmēr tur bija - izgaismots un nedaudz augstāk virs citu Rīgas namu jumtiem. Tomēr braucu kaut kur - tumsas nekurienē, līdz sastapu citu orientieri. Un brauciens apkārt tā perimetram atklāja vēl kādu pamestības gadījumu! Nepieklājīgi! Aptuveni šeit es biju apmaldījies sevī - daudz Rīgas krāšņuma, par daudz, reizē par maz objektu, par maz vēlā vakara burvības un par maz velokaifa... Bet Rīga - tās mazās ieliņas paralēli tramvaja sliedēm - kuras rotājās ar vecām mājām un slapju bruģi, ziemas svaigumu un kanalizācijas remontdarbiem, kā arī ar mani bez šaubām - tās sarkanās, zaļās un dzeltenās gaismiņas, kuras atstaroja melnais asfalts. Tas gaiss un cilvēku mazais īpatsvars. Sajūsma, kura liek domāt, ka velo - tas ir ideāls bradātāja transportlīdzeklis un mana vājība; tumsa - mans draugs un piepildījums; bradāšana un mūzika - daļa no manām skaistajām atkarībām!
Blut Aus Nord - Elevation
Drīz jau biju mājās - velodators rādīja virsrakstā minētos datus un, uzkāpis pa savām skaistajām senās mājas kāpnēm, jutos piepildīts ar nelielu nepacietību un gandarīts ar jau redzēto un piedzīvoto. Bet lielāku baudu sniegs pats bradājums!
Blut Aus Nord - Antithesis Of The Flesh (...and Then Arises A New Essence)
Kā šeit spilgti redzams - mūzika ne tikai piepilda manas ausis - tā arī savādi sinhroni pavada mani, izteikdama manas gaitas, sajūtas, pieredzi un baudas dziesmu nosaukumos.
Wolok - Voice Of God (Futile Conclusion)
Bet nu - jāliek rakstam punktu, lai šeitpat liktu komatu pēc sestdienas bradājuma, kurš solās krietni paplašināt šīs verbālās masturbācijas ejakulāta apjomu.


TURPINĀJUMS SEKOS!
[fanfaras]TURPINĀJUMS ŠEIT![/fanfaras]