Primal
« previous entry | next entry »
Dec. 8th, 2008 | 11:41
Skan: Lord Belial - Hymn Of The Ancient Misanthropic Spirit [...]
Šajā sestdienā saņēmu pasūtīto PlayStation 2 Action/Adventure (ar noslieci uz Horror) žanra spēli Primal.
Prerecenzijas sakāmais (kurš tiks izmantots arī recenzijā):
http://www.primalgame.com/mortalis/mort
Prerecenzijas sakāmais (kurš tiks izmantots arī recenzijā):
Esmu patīkami pārsteigts - spēles dizains, mākslinieciskums, struktūra, tumšums, stāsts un tā pasniegšana caur ĻOTI smalki un sīki (tā, ka katra tēla personība starot staro) izstrādātiem protagonistiem un oriģināliem game-play elementiem, vidēm...
Humors - nedrīkst nepieminēt to - tas caurstrāvo spēli un to pamatā rada protagonistu un antagonistu savstarpējās attiecības, to mijiedarbība - vairākas reizes bija sirsnīgi jāsmejas par oriģinālajiem un intelektuālajiem jokiem, sarkasmu un ironiju.
Un stāsts - tas ir kā skaņu pults dvēselei - sniedz plaša spektra izjūtas, taisni vai rotaļājas ar tām un apvienojumā ar spēles struktūru, dizainu un mākslinieciksumu (episku izmēru) - tā ir bauda un tīra dvēseles lutināšana. Dažviet spēle parāda pat creep-factor (spēli par Horror gluži nosaukt nevar, vietā, iespējams, būtu termins "Grotesks"), kas ir patīkami.
Vienīgi nepatīk kaušanās sistēma, kas ir tik nedzīva, stīva un ierobežota, ka vairāk vai mazāk visām kaujām var izbraukt cauri ar vienkāršu, neloģisku zvetēšanu pa pogām (lasīt: Prince Of Persia 2). Un "action" mūzika, kura pavada kaujas, ir kaut kas neiederīgs. Visu spēli skan glīts Ambient/Akadēmiskā mūzika, bet kaujās pēkšņi skan mallcore, kas ir pretrunā ar spēles vidi, dizainu un to radīto atmosfēru, lai gan kaujas mūzika iederas konceptā (protagoniste ir vienas grupas (ar koncertu un tā traģiskajām beigām sākas spēle) solista meitene). Neiederīgumu viegli fiksēt ir šādi: iedomājieties tumšas alas, mēnesnīcas izgaismotas naktis, kur vārnas runā, iedomājieties ūdens pasauli, kā arī 1220 gadu ciematu un pilis un šo telpu pavadošo, smalko un dvēselisko Ambient/Akadēmisko mūziku, kura rada papildus atmosfēru... Un tad pēkšņi sākas mallcore (metalizēts Rock + Industrial + elektronika (banda = 16Volt), kas vērtēts atsevišķi ir visnotaļ tīkams lielums) - tas burtiski izposta atmosfēru un "lētina" spēli (lasīt: Prince Of Persia 2). Bet, par laimi, daudz jākaujas nav. Un par laimi #2 - spēlē ir visnotaļ smalkas opcijas un kaujas mūzika ir nahrenizējama vispār. Spēle akcentu tur uz pētīšanu, izzināšanu, dvēseles lutināšanu ar dizainu, humoru un stāsta dziļumu, izsmalcinātību. Spēlē ir VĒL DAUDZ labu lietu, bet par tām - pēc spēles iziešanas!
Pagaidām spēlēšanas laiks ir šāds:
Sestdiena: ~10 h no vietas
Svētdiena: ~12 h no vietas
Atlikusi viena pasaule (vulkānu zeme), kura būs uz 4-6h gara, ja būs tikpat liela, cik pārējās spēles pasaules. Šodien jāturpina būs spēli līdz tās iziešanai, droši vien.
VIENREIZĒJA, kvalitatīva, dziļa un elpu aizraujoša (par ko runā game-play laiks vien) Action/Adventure spēle, kuras akcents nav uz kaujām, bet pētniecību, tēliem un notikumiem. Saldais ēdiens tiem, kuri spēles spēlē no A-Z, izpētot un izbaudot ikkatru tās pikseli, nevis skrien tām cauri.
Humors - nedrīkst nepieminēt to - tas caurstrāvo spēli un to pamatā rada protagonistu un antagonistu savstarpējās attiecības, to mijiedarbība - vairākas reizes bija sirsnīgi jāsmejas par oriģinālajiem un intelektuālajiem jokiem, sarkasmu un ironiju.
Un stāsts - tas ir kā skaņu pults dvēselei - sniedz plaša spektra izjūtas, taisni vai rotaļājas ar tām un apvienojumā ar spēles struktūru, dizainu un mākslinieciksumu (episku izmēru) - tā ir bauda un tīra dvēseles lutināšana. Dažviet spēle parāda pat creep-factor (spēli par Horror gluži nosaukt nevar, vietā, iespējams, būtu termins "Grotesks"), kas ir patīkami. Vienīgi nepatīk kaušanās sistēma, kas ir tik nedzīva, stīva un ierobežota, ka vairāk vai mazāk visām kaujām var izbraukt cauri ar vienkāršu, neloģisku zvetēšanu pa pogām (lasīt: Prince Of Persia 2). Un "action" mūzika, kura pavada kaujas, ir kaut kas neiederīgs. Visu spēli skan glīts Ambient/Akadēmiskā mūzika, bet kaujās pēkšņi skan mallcore, kas ir pretrunā ar spēles vidi, dizainu un to radīto atmosfēru, lai gan kaujas mūzika iederas konceptā (protagoniste ir vienas grupas (ar koncertu un tā traģiskajām beigām sākas spēle) solista meitene). Neiederīgumu viegli fiksēt ir šādi: iedomājieties tumšas alas, mēnesnīcas izgaismotas naktis, kur vārnas runā, iedomājieties ūdens pasauli, kā arī 1220 gadu ciematu un pilis un šo telpu pavadošo, smalko un dvēselisko Ambient/Akadēmisko mūziku, kura rada papildus atmosfēru... Un tad pēkšņi sākas mallcore (metalizēts Rock + Industrial + elektronika (banda = 16Volt), kas vērtēts atsevišķi ir visnotaļ tīkams lielums) - tas burtiski izposta atmosfēru un "lētina" spēli (lasīt: Prince Of Persia 2). Bet, par laimi, daudz jākaujas nav. Un par laimi #2 - spēlē ir visnotaļ smalkas opcijas un kaujas mūzika ir nahrenizējama vispār. Spēle akcentu tur uz pētīšanu, izzināšanu, dvēseles lutināšanu ar dizainu, humoru un stāsta dziļumu, izsmalcinātību. Spēlē ir VĒL DAUDZ labu lietu, bet par tām - pēc spēles iziešanas!
Pagaidām spēlēšanas laiks ir šāds:Sestdiena: ~10 h no vietas
Svētdiena: ~12 h no vietas
Atlikusi viena pasaule (vulkānu zeme), kura būs uz 4-6h gara, ja būs tikpat liela, cik pārējās spēles pasaules. Šodien jāturpina būs spēli līdz tās iziešanai, droši vien.
VIENREIZĒJA, kvalitatīva, dziļa un elpu aizraujoša (par ko runā game-play laiks vien) Action/Adventure spēle, kuras akcents nav uz kaujām, bet pētniecību, tēliem un notikumiem. Saldais ēdiens tiem, kuri spēles spēlē no A-Z, izpētot un izbaudot ikkatru tās pikseli, nevis skrien tām cauri.
http://www.primalgame.com/mortalis/mort