Sūrreālisms - Hurt Conveyer

Jā, bērnībā es lasīju maz grāmatas. Atminos, ka lasīju Mazo princi un Mio mans mio, kā arī latviešu pasaku krājumus milzīgā grāmatā (lapu formāta ziņā).

Tīņa gados - nedaudz vairāk: biju slimnīcās un atminos, ka bērnu slimnīcā Vienības gatvē tētim prasīju lai šis man pērk Dūlitla grāmatas, kuras ar lielu prieku lasīju, aiz loga vērojot vasaru. Kad beidzās krāšņais Dūlitls (ehh, kaut kur grāmatas esmu pasējis), atradu slimnīcas nodaļas bibliotēkā grāmatu ar nosaukumu "Maiju priesteru noslēpums", kura mani piesaistīja - sāku to lasīt, bet diezko tālu netiku, nevedās lasīšana - biju par nopietnu, šķiet. Un esot mājās atminos, ka lasīju Jāņa Ivara Stradiņa grāmatu Dēmonu villa, kura man ļoti patika un kura tika lasīta vairākkārt. Lasīju arī pāris citas autora grāmatas.

Pēc tam kādus 7 gadus - nemaz, izņemot mācību grāmatas un likumus, kas neskaitās.

Un tagad, pēc šiem septiņiem gadiem, esmu atguvis šo prieku - izlasītas jau dažas grāmatas, kuras esmu recenzējis/apsmadzeņojis un atzinis par lieliskām esam. Un šovakar svinēšu atgriešanos, lasot Kuzmiščeva "Maiju priesteru noslēpums", kuru ar te esmu vairākkārt pieminējis, pamatojoties uz atmiņām iz senatnes, hehe. Ceru, ka grāmata man patiks, jo esmu audzis un cerams, ka attīstījies, nevis regresējis :D

Atspēkojot tēmas nosaukumu un rotaļājoties ar minēto hronoloģiju: Fear Factory - Hurt Conveyer
"I was lost, now I'm found, now what do you want from me?
I force my way inside your head.
Not part of this world!"