Sūrreālisms - Post a comment

1. Gialo
2. Sluggish Cranial Grinding
3. Rots Of Fuck
4. Rabid (Mortician cover)
5. Consuming the Abyss
6. Necroviolated to Liquid
7. Symphony Of Destruction (Megadeth cover)

Žanrs: Brutal Death Metal (ASV parauga)
Izdots: Soulflesh Collector, 2007

----------------------------------------------------

Kārtīgs kautķermeņa riecieniņš no Krievijas – pēc ASV brutālas gaļas paraudziņa, ieturēts Slam gaumē. Paskatoties pašu Krievijas metalfīlu viedokļus un komentārus – tikpat gaidīta un uzraudzīta grupa kā Abominable Putridity, arī ar savu pirmo pilna garuma albumu (nu, nemaz tik pilns nav (24 min), bet tomēr - pilnvērtības sajūta uzrodas).

Katalepsy – sadzirdama tīkami ritmiski jestra kautķermeņa sadalīšana ar dažāda izmēra cirvīšiem, piemeklējot katram cirvītim savu ciršanas frekvencīti. Spēju saklausīt kādus 3 cirvīšus – tipisku Slamcirvīti, tad cirvītis ciršanai ar vidēju ātrumu - saglabājot slamdabu, un tad arī kapājamais pavārnazis. Pārsvarā tiek operēts ar pirmo un pēdējo, un šo instrumentu nomaiņa ir teju nemanāmi plūstoša un loģiski uztverama, radot slodzi dažādu gaumju kakliem – būs ko pasvīst ātras gaļas cienītājiem, tāpat būs ko pacīnīties arī lēnas un slānošas miesas cienītājiem.

Nesas prāts izcelt vokālu – māk šis gan Grind cienīgu kviecrukšķīti, gan arī klasiskākas skaņas, apdarinot tās tīkamā un samērā unikālā skaņā – izklausās tā, it kā vokāls būtu ierakstīts vairākas reizes un salikts kopā pa kārtām, kur viena pārsedz otru, rezultātā ir tāda vibrējoša sausas rīkles skaņa, kura nez kāpēc atgādina elektromotora sauso tarkšķēšanu vai kāda elektriskā instrumenta darbību. Nebiju šādu rīkles skaņu vēl dzirdējis – par to vien pienākas cepums (vai jēls gaļas gabals). Vēl pie vokāla pieminam interesantu būšanu – rīkle dara to, ko itin bieži iekš veca parauga nu-metal dara – “skretčošanas” vietā mums ir vokāls analogs, kurš dzirdams visās albuma pirmās puses dziesmās, proti, Sluggish Cranial Grinding, Rots Of Fuck, koverētajā Mortician dziesmā Rabid. Un jāsaka kā ir – tīkami izklausās un iederas labi jo labi, jo sanācis neuzbāzīgi un foniski, papildinot skaņu slamīgo dabu.

Vēl viens cepums vai bekona šķēlīte pienākas par sevišķu neaizraušanos ar bezjēdzīgu inserthorrorrmovieaudiosamplehere vai vismaz samērā gaumīgu un plūstošu šīs būšanas izpildījumu – šamējiem ir izdevies labi maskēt un sapludināt Šausmeņu dialogus ar savu mūziku, tādējādi iegūstot tādas kā harmonijas aprises, nevis kā vairumā gadījumu – horrormoviesamplis un tad ar to nesaistīta šķaidīšana. Šeit tas ir viengabalaini un sakausēti, gluži kā čuguns. Kā sastāvdaļas saklausu filmu Cannibal Ferox (iekš atverošā gabala), I Drink Your Blood (iekš Rabid) skaņas, kuras prasmīgi un tematiski sajaucas ar Katalepsy radīto gaļu un tās primitīvo (nelietojot šo vārdu kā lamuvārdu) atmosfēriskumu.

Arī uzsakāms ir maniakāli interesantais dziesmas Necroviolated To Liquid meldiņš un tās vokāliņš – ikreiz klausoties šo kompozīciju sejā ieviešas smaidiņš, sevišķi vietā, kur verbāli saprotami tiek pateikts: “You Die”. Jautrs un taisni vai iešūpojošs slamgabaliņš vidēja tempa ritmos, skaistināts ar slamveidīgu un blastbeatainu bungu darbu, bet abos gadījumos – kārtīgi nogurdinot basbungu – kā jau šī žanra ietvaros to pierasts dzirdēt. Labs un kvalitatīvs izpildījums, jāsaka – gan šajā dabā, gan visā albumā.

Vokāla prasmes klasiski jo klasiska growla manierē dzirdamas koverētajā Megadeth gabalā Symphony Of Destruction, kurš ir arī albuma pēdējais skaneklis. Gardas skaņas + samērā uzskatāms fakts, ka klasika ir un paliek klasika ar visu tās līdz nākošo skaistumu un vērtībām, kuras laika gaitā sevi ir pierādījušas, ar to domājot to, ka ir dikti patīkami pēc visas pēdējā laika parauga grindvokalizēšanas dzirdēt klasisku un gardu growliņu to pašu kviecēju izpildījumā.

Nezinu vai man pa ķērienam ir pagadījies kāda censoņas pašsalikts albums, ņemot sastāvdaļas no atbilstošajiem Demo/EP, utt, bet tā vien niez nagi sadalīt albumu divās daļās, kurā otrā ir ar netīrāku skaņu un vokālu, kurš ieturēts grind manierē, kurš raksturojams ar cūkveidīgo skaņām. Bet, varbūt tas tā ir tīšuprāt – agrīnās netīrības saglabāšanai produkcijas jomā, šķaidot to ar pēdējā parauga grind vokalizēšanu. Bet viennozīmīgi – tas ietekmē albuma viengabalainību.
Albuma pirmā puse man personīgi ir tīkamāka interesantās rīkles skaņas, sulīgās un zemās ģitāru skaņas un nesaudzīgā bungu skanējuma dēļ, kā arī vispārējā un lieliskā Katalepsy slamīguma dēļ.
Šāda Brutal Death Metal skaņa sadod pa skaustu, ka prieks!
Otrajā albuma pusē vokāls ir grindisks, kā jau minēju. Nu, nav jau slikti, bet daudz patīkamāk ir tad, kad kviekšķis ir kā piedeva, nevis pamatēdiens. Prasās growls. Ui, kā prasās.


Katalepsy ir spējīgi paņemt tavu slamgaļas kāro skaustu un izkratīt to pēc patikas, ar mainīgu intensitāti, ritmu, turklāt ne mirkli nekļūstot pārāk vienveidīgi.
Favorīti uz šo brīdi (grūti izdalīt pastāvīgus spīdekļus, jo viss ir itin labi un spārdoši nostrādāts): Gialo (“elektrogrowls” uz beigām), Sluggish Cranial Grinding. Abi minētie vienkārši spēj paņemt.

Iesakāma maltīte ASV parauga Brutal Death Metal cienītājiem.


Oficiālā WEB lapa
Metal Archives
MySpace