Man besī kāzas
Nov. 30th, 2012 | 02:44
Skan: Karl Sanders - Slavery Unto Nitokris
Pavisam noteikti besī. Citi saviesīgi pasākumi arī. Kāpēc?
1. Atrauj no ērtās, pūkainās un saulainās ikdienas, liek dzert un "izklaidēties" totāli svešu cilvēku kompānijā;
2. Cilvēks, ar kuru tu aizej, gaida no tevis (faktiski uzliek par pienākumu), ka būsi jautrs, jauks un izklaidīgs, iesaistīsies visās aktivitātēs un smaidīsi kā popsas aizsērēts bezviedokļa kanalizācijas kolektors;
3. Man riebjas "dejot", es nejēdzu un negribu jēgt. Vienīgi varētu apgūt smuki valsi vai tango - tās dejas vismaz atzīstamas par skaistām. Tresīt tucāru - my ass;
4. To pašu, ko 2. punktā, sagaida arī visi pārējie, konstanti mudinot darīt lietas, kuras vienkārši negribas darīt un nekad nav gribējies - arī tās, kuras daru vienkārši ļoti hujova;
5. Lai nodrošinātu 2. un 3. punkta izpildi, tiek sadalītas lomas. Beigu galā šeit var citēt Razielu no Legacy Of Kain: I find no nobility in the unlife you rudely forced on my unwilling corpse!;
6. Tirānisks komunisms. Indivīda intereses kāzās netiek ņemtas vērā. Visi darīs visu, lai tiktu ievērots 2. un 3. punkts;
7. Nedod dievs, ja no garlaicības sāksi mirt (jo otrs cilvēks havo fanu ar saviem radiem, kas man ir sveši, tādējādi nesaista - prātā nenāk skraidīt līdz ar uzspīlētu smaidu un tēlot to, kā nav) un nākamajā dienā notīsies mājās. -"Tas nekas, ka braukšu mājās?" -"Nē, gan jau viss būs ok". Raait, pēc tam tik zāģē un zāģē, norāda to kā lielāko pāridarījumu ever. Tad arī teikt vajag, ka nē, nebrauc, būs hujova, jo radi nesapratīs un pašai būs "vientuļi" (jo pati jau vien norobežojas no manis). Liekule.
8. Pēc tam vēl jāskatās uzņemtie video :/
9. Otrajā dienā braucu mājās. Viņa palika ar radiem. Pirtī taisījās iet. Pirtī, my god. Kad biju mājās, iemetu ausīs austiņas, uzliku Dark Ambient un gāju solobradāt. Tas, lūk, bija kvalitatīvi pavadīts laiks. Laikam jau jāatzīst, ka esmu tipisks egoistisks īgņa ar noslieci uz vienpatību. Piedod, dārgā, bet neprasi man havot fanu tur, kur tāda nav.
Bildes diskleimeris: nē, objektīvi sakot, kāzas nebija sliktas (visiem taču patika!), taču subjektīvi - šādi pasākumi man nepatīk pēc būtības. Tie mani garlaiko un tracina. Sevišķi, ja pēc tam jāklausās pārmetumi par savu dažkārt asociālo dabu.
1. Atrauj no ērtās, pūkainās un saulainās ikdienas, liek dzert un "izklaidēties" totāli svešu cilvēku kompānijā;
2. Cilvēks, ar kuru tu aizej, gaida no tevis (faktiski uzliek par pienākumu), ka būsi jautrs, jauks un izklaidīgs, iesaistīsies visās aktivitātēs un smaidīsi kā popsas aizsērēts bezviedokļa kanalizācijas kolektors;
3. Man riebjas "dejot", es nejēdzu un negribu jēgt. Vienīgi varētu apgūt smuki valsi vai tango - tās dejas vismaz atzīstamas par skaistām. Tresīt tucāru - my ass;
4. To pašu, ko 2. punktā, sagaida arī visi pārējie, konstanti mudinot darīt lietas, kuras vienkārši negribas darīt un nekad nav gribējies - arī tās, kuras daru vienkārši ļoti hujova;
5. Lai nodrošinātu 2. un 3. punkta izpildi, tiek sadalītas lomas. Beigu galā šeit var citēt Razielu no Legacy Of Kain: I find no nobility in the unlife you rudely forced on my unwilling corpse!;
6. Tirānisks komunisms. Indivīda intereses kāzās netiek ņemtas vērā. Visi darīs visu, lai tiktu ievērots 2. un 3. punkts;
7. Nedod dievs, ja no garlaicības sāksi mirt (jo otrs cilvēks havo fanu ar saviem radiem, kas man ir sveši, tādējādi nesaista - prātā nenāk skraidīt līdz ar uzspīlētu smaidu un tēlot to, kā nav) un nākamajā dienā notīsies mājās. -"Tas nekas, ka braukšu mājās?" -"Nē, gan jau viss būs ok". Raait, pēc tam tik zāģē un zāģē, norāda to kā lielāko pāridarījumu ever. Tad arī teikt vajag, ka nē, nebrauc, būs hujova, jo radi nesapratīs un pašai būs "vientuļi" (jo pati jau vien norobežojas no manis). Liekule.
8. Pēc tam vēl jāskatās uzņemtie video :/
9. Otrajā dienā braucu mājās. Viņa palika ar radiem. Pirtī taisījās iet. Pirtī, my god. Kad biju mājās, iemetu ausīs austiņas, uzliku Dark Ambient un gāju solobradāt. Tas, lūk, bija kvalitatīvi pavadīts laiks. Laikam jau jāatzīst, ka esmu tipisks egoistisks īgņa ar noslieci uz vienpatību. Piedod, dārgā, bet neprasi man havot fanu tur, kur tāda nav.
Bildes diskleimeris: nē, objektīvi sakot, kāzas nebija sliktas (visiem taču patika!), taču subjektīvi - šādi pasākumi man nepatīk pēc būtības. Tie mani garlaiko un tracina. Sevišķi, ja pēc tam jāklausās pārmetumi par savu dažkārt asociālo dabu.