Sūrreālisms - June 25th, 2009

Gājām vēlreiz uz objektu un, sekojot vecās kundzītes un sunīša pēdām, bijām iekšā tā teritorijā un sākām ēkas apskati un fotodokumentēšanu - ar vai bez mākslinieciskās ievirzes - no pagraba. Procesa laikā dzirdējām soļus augšā, bet, tā kā dzirdēju arī rāmas un ikdienišķas sarunas, nospriedu, ka tie ir citi bradātājkolēģi un turpinājām izzināt ēku līdz brīdim, kad bija pabeigts bradājums pagrabā un balss no augšas lika pamest objektu. Uz manu jautājumu krievu valodā „Vai nevar apskatīt objektu?”, atbildot - „Nevar gan!!!”. Tad nu knaši devāmies prom un, esot jau ārpus teritoriju definējošā, caurā žoga, kāds vīrietis vienu no mums satvēra aiz rokas un vilka šo prom, ar šo savu darbību un ķermeņa valodu apliecinot, ka vēlas darīšanas tikai viņu - cilvēku ar nopietnāku fotokameru. Taču es uzbļāvu jautājumu – „Kur ir problēma?” un sekoju viņam, - sekojām mēs visi trīs. Tad nu turpat uz ielas notika skaidrošanās par to, kāpēc un ar kādu atļauju esam nākuši šajā objektā. Nelūgtais, apsargam līdzīgais priekšmets, teritoriju filigrāni uzdeva par Krievijas vēstniecības īpašumu un vairākkārt, trīsstāvu vārdu pavadījumā, vaicāja - kas mums te vispār meklējams un ar kādām tiesībām lienam objektā, ar kādu atļauju? Sarunas laikā, vadoties pēc pieprasījuma, tika formatēta atmiņas karte un noraidīts rupjais "piedāvājums" atņemt fotokameru - teicu, ka tad vajag policiju un attiecīgas rīcības tiesības - lai tad nu sauc policiju šurp vai pasaukšu pats. Uz to atbilde no viņa puses neskanēja. Uz dāmas izteikto aicinājumu nepielietot vardarbību un apgalvojumu, ka bez tās var iztikt, cilvēks turpināja uzvesties tā, kā tā uzvedību itin labi definēja viņa ārienes stereotipizācija – ne pirmā svaiguma treniņtērps, urlām raksturīgs matu griezums un alkohola dvinga. Šajā brīdī apsarga ilūzija beidzās un pie sevis domāju - ko šie tur tādu sargā, ka pat seko ~200m ārpus objekta cilvēkiem, kuri pamet to. Radās arī doma: apsargiem pienākumu pildīšanas laikā ir jābūt ar pilnu ekipējumu un ar atpazīšanās zīmi – uniformu un attiecīgajiem dokumentiem, bet mūsu kungam – nekas no tā, izņemot vien plaši izdaudzināto apsargu uzvedību. ( ... tālāk ... )