Sūrreālisms - January 19th, 2009

Bija tā iespēja pabūt rūpnīcā, kurā pie temperatūras 2,192 °F - 2,552 °F ražoja lietas, kuras atrodamas teju katra padomju paaudzes latvieša mājās. No malas skatoties, nešķita, ka tās komplekss aizņem tik lielu teritoriju, ka bija nepieciešamas ~25 minūtes, lai apietu apkārt tai pa perimetru – bet fakts kā reiz ir tāds. Apskati veicām vienā dienā, pašu bradājumu piektdienas vakarā.

Ieejot teritorijā, acīm pavērās viens no lieciniekiem par to, ka pieņemtais kompleksa lielums ir aplams – skatam atklājās vairāki lieli angāri, mazākas piebūves, ražošanas ēkas, patvertne un svaigas saimniekošanas pēdas sniegā – lieks atgādinājums par nesen veikto likumpārkāpumu un nepieciešamo piesardzību, lai izvairītos no atbildības. Bet par spīti šādam automašīnas pēdu brīdinājumam devāmies iekšā, lai pazustu iekštelpās – prom no saimniekotāju potenciālā redzesloka.

Telpa, kurai pirmajai bija gods mūs viesmīlīgi uzņemt, bija liela angāra tipa būve, kuru visapkārt greznoja gruvešu, bijušo darba galdu, elektroinstalācijas, santehnikas un izejmateriālu paliekas, kā arī viena no palikušajām krāsnīm, kurā šī katra padomju latvieša mājās esošā lietiņa tika cepināta. Devušies dziļāk ēkas tumšajos pagātnes gaiteņos, sastapām lielu uzrakstu uz sienas, kurš vēstīja darba garu rosinošu saukli krievu valodā, kā arī veselu sanitāro mazglu/kompleksu - kura tualetes greznoja aizmirstie elektriskie roku žāvētāji, kurus aktivizēja slēdži, kādus pierasts sataustīt mūsu pašu istabās, lai ieslēgtu apgaismojumu - un vēl dažas nenogatavinātas, pārsteidzoši vieglas un pēc to fizikālajiem raksturlielumiem citādas lietiņas no rūpnīcas produkcijas klāsta, kuras krāja sev virsū laiku un telpu, atrazdamās starp dažādiem septiņdesmito - astoņdesmito un deviņdesmito gadu padomju stilistikas plakātiem un izgriezumiem no modes žurnāliem, kuri bija salipināti uz sienām gluži kā sieviešu etaloni. ( ... tālāk ... )