Atvaļinājuma konceptu esmu jau aizmirsis
« previous entry | next entry »
Feb. 2nd, 2016 | 12:05
Vasarā laikam vajadzētu beidzot atvaļinājumu paņemt - arī tad, ja nav, kas aizvieto. Pašlaik nav.
Uzmācās kārtīgs iekāriens velobradāt. Tāda vien doma, ka varētu ņemt fotosomu, statīvu, sešas filmiņas un mīties sistemātiski pa LV pilsētiņām. Un tad vakaros piesēst uz kāda iesvīduša bitumena jumta ar līdzīgi domājošu dvēseli, un iemalkot labu, atsvaidzinošu alu. Kā tovasar. Uz Prizmas jumta. Un Energoautomātikas jumta.
Kā ~2007. gadā. Kad atvaļinājumu deva uz mēnesi. Kad iepirku Silent Hill frančīzi, kuru spēlēju caurām dienām aiz aizklātiem logiem. Un tad, kad spēle izieta un aiz loga ir nakts dzestrums - sēdos uz velo un minos uz Siguldu un līdz ar rītausmu atpakaļ. Tāpat vien. Lai atvēsinātu sakarsušo galvu. Klausoties pirmo reizi izcilos Blut Aus Nord - tiiik iederīgs ambients metālmuzons, iebraucot urbānā apvidū!
Uzmācās kārtīgs iekāriens velobradāt. Tāda vien doma, ka varētu ņemt fotosomu, statīvu, sešas filmiņas un mīties sistemātiski pa LV pilsētiņām. Un tad vakaros piesēst uz kāda iesvīduša bitumena jumta ar līdzīgi domājošu dvēseli, un iemalkot labu, atsvaidzinošu alu. Kā tovasar. Uz Prizmas jumta. Un Energoautomātikas jumta.
Kā ~2007. gadā. Kad atvaļinājumu deva uz mēnesi. Kad iepirku Silent Hill frančīzi, kuru spēlēju caurām dienām aiz aizklātiem logiem. Un tad, kad spēle izieta un aiz loga ir nakts dzestrums - sēdos uz velo un minos uz Siguldu un līdz ar rītausmu atpakaļ. Tāpat vien. Lai atvēsinātu sakarsušo galvu. Klausoties pirmo reizi izcilos Blut Aus Nord - tiiik iederīgs ambients metālmuzons, iebraucot urbānā apvidū!