12:07 ambet laikam galvenais, ko es gribēju teikt, ir ka kaut kas liekas pilnīgi un galīgi nepareizi. sentimentālu jūtu un visa pēdējā mēneša dēļ es aktīvi caurskatu bildes, vēstules, pierakstus no iepriekšējiem gadiem, un kaut kas vienkārši nav kārtībā. es daru to, kas man ļoti neprātīgi patīk, man ir superīgi draugi un brīnišķīgi dzīves apstākļi kā tādi, man pat beidzot patīk tas, kā un kāda es esmu, bet. visu laiku tāds gruzdošs nemiers un neapmierinātība ar kaut ko. un trakākais jau ir tas, ka es esmu pārāk, nezinu, savākta un prātīga, lai taisītu lielu drāmu, tā vietā es visu nosaucu par white people problems vai vienkārši izskaidroju ar to pašu pēdējo mēnesi un visām krīzēm, sērām un bēdām, bet laikam tomēr tas nemiers, tā gruzdoņa ir kaut kas vairāk.jeb, Dilana vārdiem sakot, You raise up your head
And you ask, "Is this where it is ?" And somebody points to you and says "It's his" And you says, "What's mine ?" And somebody else says, "Where what is?" And you say, "Oh my God Am I here all alone?" But something is happening here But you don't know what it is Do you, Mister Jones? |