running to stand still

September 16th, 2010

10:47 am

reizēm tā iekšējā sajūta ir tik milzīga, tik miiilzīga, ka liekas - es tūlīt pārsprāgšu no tā, cik ļoti es jūtu kādu.

man ir labākie draugi pasaulē. es zinu.

12:56 pm

man ir eksāmens loģikā nākampiektdien, un tēmu es pirmo reizi gandrīz sapratu tikai pagājušajā lekcijā, līdz septembra beigām jānodod esejas melnraksts par random tēmu, bet galvenais, lai ir perfekta struktūra un pareizi noformētas atsauces, un bāā, es tak vienmēr esmu +/- izbraukusi ar saturu, nevis formu, un pēc divām nedēļām jānodod kāda stāsta analīze pēc 3 dažādu literatūras skolu paraugiem un to kritisks izvērtējums ~1000 vārdos. un pēc divām nedēļām brauc ciemos māma, līdz ar to trīs dienas jāpavada ar viņu, un diezin vai viņa gribēs ar mani mācīties. šodien lekcijā ar blakusbiedru ironiski priecājāmies, ka tikai 13 nedēļas līdz Ziemassvētku brīvdienām, es tik sen neesmu šādi jutusies. un tas ir satriecoši un biedējoši vienlaikus, jo jāmācās ir nenormāli daudz, lai arī man ir tikai četri priekšmeti. bet vismaz pamazām sakārtojas visas pārējās lietas, piemēram, man beidzot ir aktīvs bankas konts, līdz ar to es beidzot varu samaksāt par studijām, iespējams, es nākamnedēļ arī dabūšu gultu no biedrenes vecākiem, un pamazām, pamazām. mums beidzot ir lampas arī manā istabā, sīkums, bet patīkami, un vakar skatījos Date Night, kas bija pirmā redzētā filma pēdējo divu (trīs?) nedēļu laikā. un vispār.. tā jau laikam saka, ka labākais veids, kā izvairīties no mainfakiem, ir sevis absolūta nodzīšana. un laikam to es arī centīšos panākt.
Tags: ,

10:03 pm

Too blind to know your best.
Hurrying through the forks without regrets.
Different now, every step feels like a mile.
All the lights seem to flash and pass you by.
So how's it gonna be
When it all comes down you're cycling trivialities
Powered by Sviesta Ciba