12:03 pmsvētku noskaņās sāku kārtot lielo mājas grāmatplauktu, ak tu jēziņ, kādas tur ir pērles! atradu pat Lautenbahu - Jūsmiņu vecajā drukā un visādus aizdomīgus izdevumus ar nosaukumiem Ironismi, Ironismi - 2 un pat Ironismi - 3, šādas sākamvārdu krātuvītes man vienmēr ir mazliet kaitinājušas, bet pašķirstot dažus vērtīgus padomus arī atradu. piemēram, neroc citam bedri, lai rok pats un ja tev nav mugurkaula, vismaz nelien ārā no ādas.un vispār viss, ko es daru, ir nemitīga mērķtiecīga laika nosišana. it kā es gaidītu kaut ko svarīgu. |
running to stand still
November 17th, 2008
04:13 pm - stāsts( trešā un ceturtā nodaļa uz patriotiskās nots ) |
09:09 pmnemitīgs bezspēks, neskatoties uz to, ka guļu daudz un visnotaļ normāli. Rihards saka, ka man esot jādzer vitamīni, un mamma saka, ka man ir jādzer zāles imunitātes stiprināšanai, un man tik nenormāli sāp vēders, ka es tūlīt sākšu raudāt. būt sievietei ir tāda sodība, dārgie čomi, es jūs apsveicu, ka šī skāde nav notikusi ar jums.man vispār ļoti patika tās starojošās Rīgas gaismiņas, un Gabrāna Gaismas siena ir iespaidīga. vakar līdz pēdējam autobusam jauki klīdām pa Vecrīgu, Rīga taču ir ļoti skaista pilsēta vispār, tikai tas laiks šeit ir kaut kas drausmīgs. kā teica piektdienas vakarā iepazītais Anthony no Liverpūles, It's so fucking cold here! |
Powered by Sviesta Ciba