| par bazara filtrēšanu |
Mar. 7th, 2007|03:38 pm |
visu laiku esmu uzskatījis, ka mākslai nav morālu robežu.
šodien piedalījos kādā labdarības projektā, kur neredzīgo bibliotēkai tiek ieskaņotas audiogrāmatas.
krīze pienāca līdz ar dzejoli, kas beidzas ar "turpretī jūs, kuces, visi drīz mirsit!"
ieraudzīju pēkšņi vienu aklu vecīti, ar trīcošu galviņu, kas šo dzird. savā vienistabas dzīvoklītī neredzīgo pansionāta teritorijā. klausās, lai tik ļoti nebaidītos no nāves. no veca kasešu magnetofona.
šis vecītis. kam nav dots pat pārmetošu skatienu pret mani pavērst |
|