|
May. 15th, 2024|12:27 pm |
|
praviešu un ķēniņu un svēto vīru attiecības ar Dievu Bībelē ir bipolāras. vai drīzāk borderlainīgas. katrā ziņā, dramatiskas. lielā mērā kristietības valdzinājums, kad tā ienāca manā dzīvē, bija šajā dramatiskajā dramaturģijā - tā atspoguļo, validē kaut kādu emocionālo profilu, kaut kādu absolūtismu attiecībās ar dzīvi. un tāpat tas ir ļoti jaudīgs moments, kā šajā binaritātē ienāk Kristus un piedošana un gaisma, kas izdedzina visas ēnas. "jā, bet tomēr es esmu slikts tādā un tādā ziņā..." - NĒ. "Bet tomēr šis cilvēks ir mazliet neiederīgs..." - NĒ. Politics aside, ja Kristus mācību skata no emocionālās nobriešanas naratīva, tā vairs neatstāj saliņu kur patverties pašdestrukcijas estetizācijā. tā ir pilna apmēra atbildības uzņemšanās mācība. tev vienkārši nav iespējams izdarīt neko sūdīgu, lai tu varētu grimt savā kaunā un pašnosodījumā. kā ir iespējams atpazīt alkoholiķus, kas sāk iet AA - viņi vienā brīdī ar tevi sazinās un sāk atdot naudu. |
|