|
[Jan. 15th, 2017|05:50 pm] |
Viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem ir Tomass Mērtons. Es ļoti ceru, ka pagājušajā dzīvē es biju viņš. Viņa rakstītais mani ir uzrunājis pat no grāmatām, kas mani neinteresē (grāmatās, kas propagandē katoļticību). Tas ir ļoti ticams, jo viņš nomira 1968.gadā. Es esmu dzimis 1981.gadā. Un vēl es domāju, vai cilvēks, kurš atpazinis savu patieso dabu, var būt nākamajā dzīvē to aizmirsis? |
|
|
Comments: |
cilvēki taču nepārdzimstot, teica nekasnavnoticis. protams, tas gabaliņš plastilīna, kas bija Mērtona figūriņā, var tikt iemīcīts tavā, bet tā kā tagad tas ir pieņēmis tavu veidolu, tam nav nekas jāatceras.
Jā, es zinu, ka viņa tā domā, bet es pati nezinu. Pieņemu ka varbūt patiesība ir pa vidu, jo kaut kādas emocijas pārdzimst. Vai Tu gribi, lai es Tev iedodu Mērtona autobiogrāfiju "Septiņloku kalns", vai arī Tev jau ir? | |