|
Mar. 31st, 2014|12:02 pm |
joprojām nevaru teikt neko sliktu ne par vienu no reliģijām. pirmkārt, nepatīk sajust dzīvi bez iztēles, un visi tie jaukie stāsti un aforismi reliģijās, kas mudina domāt par dzīvi. un tad vēl tagad nesen es atcerējos to sajūtu ka "iet iekārts Dieva mīlestībā", un to miera un mīlestības un pieņemošas attieksmes bliezienu, ko esmu saņēmusi no dažiem "labajiem kristiešiem". tādu, kas nav balstīts uz "wishful thinking" (to arī uzreiz var just) bet gan dziļā, stabilā ticībā un izpratnē par cilvēka nepilnīgo dabu, "novērsties no grēka, bet mīlēt grēciniekus". domāju, ka tas ir diezgan tuvs ekvivalents arī austrumu reliģiju izraisītajam miera un mīlestības stāvoklim. dieva mīlestība ir jēdziens, kas sniedz to pašu ko ieraudzīšana, ka viss ir tikai mīlestībā virmojošu molekulu ņirba. domāju, ka ikviena reliģija var novest pie galamērķa - apgaismības visu dzīvo būtņu labā.
budisms varbūt vairāk par citām, bet, manuprāt, budisms ir no visa liekā attīrīta metodika, nevis reliģija. |
|