|
Mar. 30th, 2010|02:11 pm |
tā kā esmu ņēmies pa radošo līniju, esmu daudz domājis par kristietību saistībā ar apdāvinātību mākslās. Bībelē tam nav t.s. satvara, resp., tieši izsecināmas teologijas. Pat kvadrātgalvainie ortodokslāli luteriskie teologi tam īsti nav ķērušies klāt. ir dažas grāmatiņas, bet diezgan paseklas, un tajās izdarītie secinājumi ir apšaubāmi. Pat Luters, kurš bija visās jomās apdāvināts, neko pa šito līniju nav teoretizējis.
Tā nu esmu nonācis līdz nedaudz austrumnieciskam uzskatam, kura atbalsis vai atbalsti ir arī mistiskajā/kontemplatīvajā/meditatīvajā/lai kā to sauktu/ tradīcijā. Proti, nav tādas lietas kā talants. Ir, protams, atšķirīgas fiziskās prasmes, vienam labāk zīmēt, otram - dziedāt, bet tas jau nenozīmē "talantu" - to dzirksti, ar ko tu pieslēdz citu realitāti, augstākas kārtības secinājumus un intuitīvas kopsakarības, kas liek skatītājam nodrebēt. Tam visam ir sakars vienīgi ar to, cik tuvu tu esi savai sirdij, cik tu to esi atvēris un integrējis. Tam nav precīzākas metaforas par čakru atvēršanos.
jā, domāju, ka tā ir aka, no kuras var smelt ikviens.
jo māksla - tā nav nekāda radīšana, tās ir jau radītu lietu citas kopsakarības, un ikviens ar "garīgas prakses" palīdzību var nokļūt vietā, no kuras ikdienā visbiežāk lietojamās kopsakarības izskatās relatīvas. |
|