Pēc 3 stundām būšu ceļā uz lidostu.
Man neticas,ka atkal pametu Latviju.
Šīs 16 dienas šeit bija tik burvīgi pavadītas. Man pietrūkst dzīve šeit. Dzīvība. Mīlestība. Brīvība.
Stulbākais ir tas,ka miegs nenāk un gulēt iet īsti jēga arī nav.
Kaut kāds emocionālais ir uznācis. Gribas pinkšķēt.
Ajj. Būšu es atpakaļ. Tas ir tikai laika un naudas jautājums...
Tik daudz mīlestības šeit piedzīvoju.
Man gribas mīlēt. Man gribas mājīgumu.
Man gribas ieritināties azotē, aizvērt acis un vienkārši mīlēt.
Paldies, visiem maniem mīļajiem cilvēciņiem, kurus satiku.
Nākamais posms Īrijā cerams būs vieglāk izdzīvojams.

ā, jā, 6dien lidoju uz Latviju :)
Esmu neizsakāmi lielā sajūsmā, kaut gan zinu, ka man būtu jāuztraucas par zobārsta apmeklējumu, par vīrusu, par karantīnu, par darbu.
Bet es izvēlos nedomāt.
Šoreiz ne.
Nav jēga stresot par to, ko es nespēju kontrolēt.
Jāuztraucas, par to, ko spēju un attiecīgi jārīkojas.
Kopumā, esmu priecīgi satraukta.
Ak, mīļās mājas. Kopš septembra neesmu tur bijusi.. gandrīz gads ir paskrējis nemanot...

Dzejolis par mani jeb sajūta, ka man radniecīga dvēsele šo ir uzrakstījusi <3 Skaisti! 

Šodien salīdzināju sevi ar trauku sūkli un tad es sapratu cik egoistiski es jūtos, runājot ar terapeiti par es, es, es un sev, sev, sev.
Mūžīgā eksistenciālā krīze.
Tā nekad nebeigsies. Vienmēr prātā paliks.
Bet ir vērtīgi uzzināt, prāta vingrinājumus, līdzīgi kā atrast jaunu vingrinājumu sportojot.
Jāpraktizē vēl, nedēļu pamēģināju, iepatikās, pagaidām vēl neapnicis.
Mans vingrinājums ir saistīts ar lēmuma pieņemšanas grūtībām.
Piespiest sevi tomēr izvēlēties 51 pret 49 procentiem.
Katru dienu atskaitos sev par dzīvošanas palikšanu īru zemē vai mājās.
Šobrīd 51 % IRL un 49% LV
Bet man domas mainās, ik pa stundām, tāpēc nēsāšu mazu blociņu līdzi. Gribu redzēt cik mēneša laikā katra valsts savāks punktus
tā tīri zinātniskam researcham

Par citām lietām runājot, arvien vairāk atveru acis uz to, kas ir tas vēstījums, ko es vēlos dod šai dzīvei
Es turpinu rakstīt kladēs vairāk nekā šeit.
Drīz jāpērk jauna klade. būs tūlīt pilna viena.
lūdzu, kad es nomiršu, glabājiet manas klades. Gribu nodot kādam, tikpat spirituālam cilvēkam kā es, piemēram, mazmazbērniem, ja tādi man būs, vai krustmeitai.
Varbūt nākotnei uz manām domu esejām būs vienalga, varbūt tā būs sentimentāla vērtība.
Man vienmēŗ vecu cilvēķu, raksti un vēstules likušies maģiski.

Lai cik krāsainas domas un mana pasaule man nebūtu, esmu nedaudz nogurusi no runāšanas un domāšanas par sevi.
Pat pie sevis nokaunējos šodien. Cik var. Atgriešanās pie draugiem jūlijā un mīļās tēvzemes apciemošana būs ļoti svētīga lieta.
Man to vajag. Jā,atkal savtīgi runāju, bāc, nu kas ir.
Gribās par kādu rūpēties, samīļot, būt svarīgai kādam. Gribās sajust, to, ka es kādam arī kaut ko nozīmēju šajā dzīvē.
A to tāda plika eksistēšana vien sanāk.
Hah, pat 2 asaras tikko nobira
3 un 4 arī
Jā, es vienkārši gribētu dzirdēt vārdus no kāda cilvēka, ka esmu mainījusi viņu dzīvi uz labo pusi, vai kaut kādā veidā pozitīvi ietekmējusi,
jo es esmu tik daudz cilvēkusi savā dzīvē satikusi un iepazinusi, un es tik daudziem arī esmu atklāti teikusi, ka tu man iemācīji to un to
izmainīji man skatu uz to un paldies tev par to.
bet kādēļ man atmiņā nav palicis, ka kāds man būtu kādreiz pateicis paldies? vai tiešām es nevienam neko neesmu devusi šajā pasaulē?
vai kāds man var atgādināt, ka no manis ir jēga?
šķiet, ka dzīvojot savā vientulības burbulī un sūklī, esmu to visu aizmirsusi.
This is all fucked up.
We all are fucked up.
I am fucked up.

Pelēkrozā

Pelēkrozā mākoņos
Vakara saulītē lūkojos
Man acis sāp
Jo asaras nāk
Domāju par dabu
Par mīlestību smagu
Vai es gribu izdarīt sev galu?
Nē, tik zemu nekritīšu
Labāk atspulgu sitīšu
Tik ilgi līdz asiņos kulaki
Līdz vairs visi nebūs mudaki
Tu saki cik lieliska esmu
Komunikācijas kļūdu šeit saskatu
Es lasu, lasu, lasu
Katru dienu
Rakstu,rakstu,rakstu
Gaidu zvanu
Miers, patiesībā
Klusumā rodas
Vientulīgās ainavās iezogas
Dažreiz degvīna pudeles apakšā
Kristalizējas atbilde ašā
Uz jautājumu mūžīgo
Par dzīves jēgu sūdīgo
Smieties vai raudāt
Es nezinu
Jo dzīvot es gribu
un negribu
Ikdienu es,
Savās asinīs mērcēju
Citreiz naivi cerēju,
Ka pelēkrozā mākoņi
Būtu man ar kādu kopīgi
Vai daba mīl sevi,
Kad jūtas vientulīgi?

/By me, 2020

baigi gribēju dzeju rakstīt šōdien te
sapratu nav vērts
domas aizlidoja citur
sāku domāt par nākotni utml
varbūt man iestāties augstkolā šeit, īrijā?
jāuztaisa research, kā šeit īsti ir
jūtos pietiekami spēcīga angļu valodā, lai nokārtotu testu, kuru pieprasa augstskolas
why not?
kādēļ manī pēkšņi atgriezās vēlme pēc universitātes?
kas tikko notika?
reāli biju tam atmetusi ar roku
bet, klau, ja jau esmu šeit
kāpēc ne?
jūtos gatava
nākamgad, kļūt par studentu.
es to varu
un pati neticu tam, ka es tiešām tā domāju
what is going on
kāpēc, pēkšņi liekas, viss galvā tā pakārtots?
tāda savāda sajūta, it kā ar eksorcismu būtu pati no sevis kādu dēmonu izdzinusi
weird

nezinu, kas man uznācis, bet man laikam pēc katras sesijas ir jāuzraksta kaut kas.
šodienas highlights bija, ka es viņai teicu kādēļ tu man liec raudāt katru reizi un viņas atbilde bija, bet tas ir mans darbs likt raudāt ( un smieties)
un es sāku smieties.
kā man paveicas ar psihoterapeiti, kurai ir kaķis mājās!
Tik forši! Nezinu,kā man paveicās izveidot labu kontaktu, es tiešām nezinu.
Varbūt viņa ir lieliska savā darbā un mana spēja komunicēt ar ikvienu cilvēku ir tikai pluss.
Lasīju viņai savu dzeju, stāstīju par saviem dīvainajiem sapņiem pilnmēness iespaidā,
iepazīstināju viņu ar terminu quarter-life crisis un citām lietām, kas bija aktuālas šonedēļ.
Es apzinos, ka es maksāju par to, lai justos labi un es tiešām jūtos.
Man liels prieks ir dzirdēt no terapeites komplimentus un to, ka viņa saka, ka man ir reāls talants rakstīšanā.
Tas iedvesmo. Viņa saka, kad tu raksti tu jūties mierīga un pārliecināta par sevi, nekas tev netraucē un tur slēpjas tavs true self.
Tava būtības sakne. Es gan teicu, ka ne vienmēr jūtos pārliecināta par sevi, kad rakstu, bet mierīga noteikti.
Katrā ziņā, mans fun ir tajā, ka katru reizi viņa redz kaut ko jaunu un ir pārsteigta, par to, ko redz :D
idk why, bet man tas pacilā noskaņojumu.
Anyway, terapija tiešām palīdz man, pat ja tā ir vienkārši runāšana par un ap lietām.
Jauki.

love yourself to find love, they say.
take a look in a mirror & say
hey you're beautiful
so bright & wonderful!
step outside your mind
see what you can find
take with you
all them creatures that live
inside you
your tiny little soul parts
they're so into you
but they crave to see the world too
they say: "love will find you
before you know it
just find yourself first"
It's bullshit, i would say,
never hope for love or finding one
just take your minds creatures
and have some fun
see the world before you run
enjoy the view from where you're at
take a deep breath & smile
for your day ahead
stay true to yourself
with no doubts
don't hold on threshold of love
life is bigger word
than love
so make your life a good run
say no to things you don't like
make time for shit you want done
be whatever YOU want to become
take a look in a mirror, say
hey you're the best version of yourself, so strong & powerfull!

sounds selfish, they say
i say, that's what loving thyself is, anyway.

/By me, 2020

Call me
Call me in your dreams
Call me, when I ignore you
Call me
Cause giving false hopes is my new proffesion
It's an addition
It's a drug
But whatever you do
I will never call you
I will never scream
I rather be struck by lightning
Burnt from inside out
I'll take a gunshot
Cause I'll be reborn again
To make guys like you
My pets.
Call me
Call me in your dreams
Call me,cause i know you miss me
Call me, when you grow up
& Kiss me.
***
This false hope
Won't end up hanging in a rope
You know how to cope
Just take something
That's not so deep
Just take a snack
Don't bother making a meal.
There's no need for fear.
I will never call you.
Fuck you too.
/By me, 2020

šodienas domas:
i'm useless
man sāp galva
ko pie velna es daru
es negribu ēst
pasūtīšu picu
gribu iet skriet
jāiet skriet
kāpēc man ir tik grūti saņemties iet skriet
kāpēc ir tik grūti kaut ko darīt
es gribu krāsot
šodien ir radošais
kādēļ viņš man nezvana
vai man ir lemts mīlēt
uzcepšu keksiņus aizvedīšu mammai
aj es nekur negribu braukt
keksiņi garšīgi
rīt uz darbu
kāpēc ir tik grūti darīt jebko
šis seriāls ir awesome
man raudāt gribas
matu krāsa sanāca forša
ko darīt
skatīties ziņas
aj cerams, karantīnu atcels, kad braukšu
a kā būs
ko man darīt pēc gada
braukt uz latviju
palikt šeit
kur ir mīlestība
jāiet skriet
man ir par daudz