Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - ļoti sliktā nedēļa

Vakar darbā tika pavadītas akurāti 11h - apmēram tik daudz esmu arī šonedēļ gulējusi (starp citu, es izskatos un jūtos salīdzinoši labi). Vai esmu visu izdarījusi un iekļaujos termiņos? Ha! Šis patiesībā ir sūds jautājums.
Tagad ir divas iespējas: doties mājās / uz krogu / uz da jebkurieni citur un pirmdien visu grābt pa galvu kaklu vai palikt kalpotāja mājā ar Jägermeister, kas, protams, tikai zāļu tiesai, jo mandele, šķiet, pilna ar furunkuliem un puņķiem un darbā Bļanna, protams, nekad nedzer, jo (darbā) dzert ir ļoti, ļoti slikti. Vēl ļoti, ļoti slikti ir slaucīt rokas biksēs - mamma vismaz tā bērnībā vienmēr mācīja - es tā arī nesapratu, kāpēc - vēl aizvien to cītīgi piekopju (nu, tās tuklās, netīrās roķeles gar sāniem!)
Un vispār - esmu slikta meitene. Diezgan jauka, bet slikta. Īpaši tik sliktā nedēļā kā šī. Šonedēļ uzvedos jo īpaši slikti - bitch, kuce, slampa tāda! Izlūdzos piedošanu visiem aizskartajiem - kā redzat, karma kā bumerangs, bļin, tāpēc droš mandele čokurā. Bet, nu, jūs jau arī neesat nekādi saulstariņi. Piekritīsiet?
Vispār dzīve ir riktīga drāzēja, bet man patīk.
Dzīve.

Ak, jā - man pilnīgi nekas nav sakāms Laimdotas sakarā. Tā gadās reti - parasti cītīgi sekoju līdzi politiskajai primātu dzīvei, bet šobrīd pietiek ar savējo. Nekas, nekas, gan atgūšu savu vērīgo aci un ausi.