|
Jautājums, "cik eņģeli var dejot uz adatas" rādās tomēr nelāgs joks, ko Apgaismības laikmeta protestanti esot lietojuši, lai izsmietu viduslaiku sholastus.
Cik nu vispār par sholastiku bija kādreiz dzirdēts, fona iespaids bija par loģiski piņķerīgu un sīkumos iegrimušu debašu/loģikas sistēmu, bet tagad uzmetot aci publiskajiem kopsavilkumiem rādās, ka tas var būt nepamatoti īgns skats.
Tomēr, pirmie iespaidi par sholastikas trūkumiem atgādina kaut ko ļoti mūsdienīgu:
1. Cik sapratu, sholasti lielā mērā paļāvās uz Aristoteļa, Baznīcas tēvu u.tml. darbiem kā galējo autoritāti.
2. Empīrisko metožu trūkums - sholastikas pamatā bija loģiska argumentācija un tekstu analīze; novērojumi un eksperimenti, izskatās, nespēlēja lomu.
3. Piesaiste kristīgajai doktrīnai -- idejas, kas bija pretrunā ar Baznīcas mācību, varēja un šķiet arī tika automātiski noraidītas.
Hmm. Ko tas man atgādina. |
|
|