|
Nesen vēl aizdomājos par paaudžu atšķirībām.
Mani vecāki piedzima īsi pirms kara.
Kad tas sāka iet pāri, tēvam bija 9 un mātei 2. Uz kara beigām, tātad, attiecīgi 13 un 6.
Tēvs uzauga Alūksnes tuvumā pie pašas Igaunijas robežas. Tur arī acīmredzot kara laikā bija, jo uz kara beigām pabeidza turienes skolu; māte uzauga Rīgā, un vienīgās tā laika atmiņas, ko viņa piemin, ir, kā veda uz Ganību dambi govis ganīt.
Viņi nerunāja par to, ko pieredzējuši kara laikā, gan pēc tam. Bet acīmredzot tas bija daļa no tā, kas viņus izveidoja.
Vērtējot to šodien, jāsecina, ka tur ietilpst tādas īpašības kā sīkstums, neatlaidība, kārtīgums un pienākuma apziņa pret savējiem un savu darbu.
To es stipri mazāk redzu pie sevis, pie daudziem no savas paaudzes, un vēl mazāk pie nākošajām paaudzēm.
Diez kas notiks, ja parasts (ne 3PK) nonāks pie mums. Ciki no mūsu un patlabanējām nākošajām paaudzēm te izdzīvos, un kā tas viņus mainīs. |